Baložu kūdras muzejdzelzceļš

Vikipēdijas lapa
Lokomotīve uz Baložu kūdras dzelzceļa

Baložu kūdras muzejdzelzceļš ir 750 mm platuma šaursliežu dzelzceļš Ķekavas novada Baložos, vienīgais kūdras muzejdzelzceļš Latvijā. Tā garums ir 2,5 km. Tas ir daļa no kādreiz eksistējušā šaursliežu dzelzceļa, ko Baložu kūdras fabrika tika uzbūvējusi kūdras pārvadāšanai. Baložu kūdras muzejdzelzceļu uztur un atjauno brīvprātīgi entuziasti.

Pēc Baložu kūdras fabrikas darbības uzsākšanas, kas notika 1947. gadā, 1948. gadā tika sākta šaursliežu dzelzceļa izbūve kūdras transportēšanai. Tā kopgarums 1957. gadā sasniedza pat 28 kilometrus.

Dzelzceļa tīkls bija samērā plašs, tas savienoja ne tikai kūdras ieguves laukus. Viens šī dzelzceļa atzars sniedzās no Baložu kūdras fabrikas līdz Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līnijas Baložu stacijai, kur notika kūdras pārkraušana platsliežu vagonos,[1] cits cauri Medema purvam veda līdz Ziepniekkalnam, tā galastacija atradās vietā, kur tagad izvietojies Ziepniekkalna dzīvojamais rajons.[2]

Pēc PSRS sabrukuma kūdras ieguve fabrikā samazinājās, un arī dzelzceļa tīkls tika sašaurināts.[3] 2011. gadā pēc uz dzelzceļa notikuša negadījuma Baložu kūdras fabrika šaursliežu dzelzceļa izmantošanu pārtrauca, pārejot uz kūdras transportēšanu ar traktoriem, tobrīd dzelzceļš jau vairs bija tikai 2,5 km garš. 2013. gada pavasarī kūdras fabrikas vadība pieņēma lēmumu neizmantoto dzelzceļu nojaukt.

2013. gada augustā brīvprātīgo dzelzceļa entuziastu biedrība "Bānīša Draugu klubs", sadarbojoties ar kūdras pārstrādes uzņēmumu SIA "Pindstrup Latvia", parakstīja sadarbības līgumu ar Baložu kūdras fabriku par kūdras dzelzceļa saglabāšanu un muzejdzelzceļa izveidi.[4][1]

2014. gada oktobrī Baložu kūdras muzejdzelzceļā tika uzņemta pirmā apmeklētāju grupa. Regulāru ekskursiju rīkošana uzsākta 2018. gadā.[5] Vasaras periodā katra mēneša pēdējā sestdienā iespējams izbraukt ar šaursliežu vilcienu, brauciena laikā var ne tikai apskatīt fabriku un kūdras ieguves laukus, bet arī iepazīties ar informāciju par kūdras ieguves vēsturi.[6]

Dzelzceļa kolekcijā ir vairāki unikāli objekti – 1976. gadā būvēts ESU1A sērijas lokotraktors, autentisks kūdras dzelzceļu ēdnīcas vagons, lokomotīve-drezīna TU6D-0389.[7]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Aktualitātes | Ķekavas novads». kekava.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-07-22. Skatīts: 2020-05-06. Arhivēts 2021-07-22 Wayback Machine vietnē.
  2. «Zudusī Latvija - Šaursliežu dzelzceļš kūdras transportēšanai Baložu kūdras fabrikā». www.zudusilatvija.lv. Skatīts: 2020-05-02.
  3. Roberts Vīcups Sputnik Latvija. «Baložu kūdras muzejs». Sputnik Latvian (en-us). Skatīts: 2020-05-02.
  4. «Baložos atjauno kūdras dzelzceļu». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2020-05-02.
  5. «Baložu kūdras dzelzceļš». Industrial Heritage for Tourism (latviešu). Skatīts: 2020-05-04.
  6. Tūrismagids. «Baložos varēs vizināties ar unikālo kūdras bānīti». delfi.lv (latviešu), 2018-10-18. Skatīts: 2020-05-04.
  7. «Kūdras bānītis Baložos top par muzejdzelzceļu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-05-02.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]