Baltā sētvija
Izskats
| Baltā sētvija Bryonia alba L. | |
|---|---|
|
Baltā sētvija (Bryonia alba) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Ķirbju rinda (Cucurbitales) |
| Dzimta | Ķirbju dzimta (Cucurbitaceae) |
| Ģints | Sētvijas (Bryonia) |
| Suga | Baltā sētvija (B. alba) |
|
| |
Baltā sētvija (latīņu: Bryonia alba) ir daudzgadīgs ķirbju dzimtas lakstaugs ar kāpelējošu, līdz 4 m garu, šķautnainu stumbru. Vītnes vienkāršas, dažreiz zarainas. Lapas pamīšus, staraini daivainas, ar matiņiem un dziļu sirdsveida pamatu; daivas smailas, ar nevienādi zobainu malu. Ziedi zaļganbalti, vīrišķie uz gara kāta, sakopoti pa 7 - 15 ķekaros, sievišķie - vairogveida ziedkopās. Augs vienmājnieks. Zied jūnijā, jūlijā. Auglis apaļa, melna, sulīga oga.
Baltā sētvija savvaļā aug Vidusjūras apgabalā un Rietumāzijā. Latvijā sastopams reti. Aug nezālienēs.
- Indīgs augs. Satur brionīnu. Pieaugušam cilvēkam letāla deva ir 40 sētvijas ogu.[1][2]
- Ārstniecības augs. Satur glikozīdus - brionīnu, brionidīnu, brionicīnu un brionolu; fitosterīnus, cieti, miecvielas, organiskās skābes un sveķveida vielu briorezīnu. Baltās sētvijas glikozīdu summa mazina sāpju sajūtu, tonizē sirds muskulatūru un paaugstina asinsspiedienu[3].
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Oregon Dept. of Agriculture. «White bryonia». ODA Plant Division, Noxious Weed Control. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 28. Oktobris. Skatīts: 2012. gada 10. februāris. (angliski)
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 3. februārī.
- ↑ H.Rubine, S.Ozola, V.Eniņa "Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana"
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltā sētvija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
| Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |