Baltā sniedze

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Baltā sniedze
Plectrophenax hyperboreus
(Ridgway, 1884)
Baltā sniedze
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaArktikas stērstu dzimta (Calcariidae)
ĢintsSniedzes (Plectrophenax)
SugaBaltā sniedze (Plectrophenax hyperboreus)
Baltā sniedze Vikikrātuvē

Baltā sniedze[1] (Plectrophenax hyperboreus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) putnu suga, kas pieder pie sniedžu ģints (Plectrophenax). Tā ligzdo divās Beringa jūras salās — Sentmetjū un Hola salā, bet ziemot dodas uz Aļaskas rietumu krastu.[2] Baltās sniedzes tuvākā radiniece ir sniedze (Plectrophenax nivalis), ar kuru reizēm mēdz sakrustoties. Baltā sniedze ir viena no retākajām Ziemeļamerikas putnu sugām, tās kopējā populācija ir apmēram 5000 īpatņu.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā sniedze ir ļoti līdzīga sniedzei, bet kopumā tā ir baltāka un nedaudz lielāka. Vairošanās sezonas laikā tēviņš kļūst gandrīz balts, melni saglabājas tikai spārnu un astes gali. Vasaras sezonā mātītei ir melni raibumota, brūna mugura. Īsie, masīvie knābji ir melni, kā arī kājas ir melnas.[3] Ziemā sniedzēm ir arī dzeltenbrūni lāsumi uz vaigiem, pakauša un kakla. Baltās sniedzes ķermeņa garums ir apmēram 17—19 cm, spārnu plētums 36 cm, svars 38—62 g.[3][4][5]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā sniedze ligzdo gan zāļainā, gan akmeņainā tundrā, visbiežāk piekrastes klajumos un pludmalēs. Ziemā baltās sniedzes dodas uz kontinenta rietumu piekrastes purviem, pludmalēm un lauksaimniecības tīrumiem, kas bagāti ar sēklām.[2] Līdzīgi kā sniedzes, arī baltās sniedzes barojas ar sēklām, augu asniem, jaunajām lapiņām, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem.[3]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltās sniedzes ligzdo akmeņainās vietās, lai plēsējiem būtu grūti pamanīt ligzdu. Ligzda bieži tiek ievīta kādā padziļinājumā klintī, izskalotā kokā vai citā iedobē. Ligzdai ir sekla kausveida forma, vīta no zāles un izklāta ar smalkākām zālītēm. Dējumā vidēji 5 olas, inkubācijas periods ilgst 10—16 dienas un jaunie putni izlido 10—17 dienu vecumā. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Sezonā parasti ir viens perējums, bet tā kā ir novēroti tēviņi vieni paši ar mazuļiem, iespējams, ka pārim ir divi perējumi. Tā kā vasara ir ļoti īsa, kamēr tēviņš rūpējas par pirmo perējumu, mātīte jau perē nākamo.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Putni Daba
  2. 2,0 2,1 IUCN: Plectrophenax hyperboreus
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 Bird Fellow: McKays Bunting
  4. Oiseaux: McKay's Bunting
  5. Sparrows and Buntings: A Guide to the Sparrows and Buntings of North America and the World by Clive Byers & Urban Olsson. Houghton Mifflin (1995). ISBN 978-0395738733.
  6. Planet of Birds: McKays Bunting (Plectrophenax hyperboreus)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]