Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)
Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020–2021),[1][2] sākās kā opozīcijas akcija pret Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko pārvēlēšanu 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās un pēc vēlēšanu rezultātu pasludināšanas 9. augustā pārvērtās par masu protestiem pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko. Protestu gaitā vairākus tūkstošus cilvēku aizturēja un vairākus simtus ievainoja.[3] Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteica streikus.
2020. gada 16. augustā Baltkrievijas valdības pārstāvis paziņoja, ka protesta akciju laikā gājuši bojā divi cilvēki, bet vairāk nekā 150 cietuši.[4] Kopumā par protestu apspiešanas upuriem tiek atzīti vismaz četri cilvēki.[5]
Arī Latvijā notika piketi, kuros pauda atbalstu baltkrievu tautai.[6]
-
14. augusta "Solidaritātes ķēde" Minskā -
14. augusta "Solidaritātes ķēde" Minskā -
Nogalinātā protestētāja Aleksandra Taraikovska piemiņas mītiņš 15. augustā Minskā -
16. augusta protesta mītiņš Minskā -
16. augusta protesta mītiņš Minskā -
16. augusta protesta mītiņš Minskā -
16. augusta protesta mītiņš Mogiļevā
_1.jpg)
_near_Stella,_August_16.jpg)
Incidents ar Ryanair lidmašīnu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2021. gada 23. maijā Baltkrievijas militārās lidmašīnas MiG-29 nelikumīgi piespieda Minskas lidostā nosēsties valsts teritoriju šķērsojošajai civilās aviokompānijas "Ryanair" lidmašīnai, kurā atradās Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba loceklis Romāns Protasevičs. Minskas lidostas gaisa satiksmes kontrolieris Oļegs Gaļegovs pēc aizbēgšanas uz Poliju liecināja, ka Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko personīgi pavēlējis ar iznīcinātāju pavadīt "Ryanair" laineri uz Minskas lidostu. Lidostas vadības tornī tobrīd atradies Baltkrievijas izlūkošanas un drošības dienesta virsnieks un "izšķirošā brīdī pārņēmis kontroli pār gaisa satiksmes dispečeru”.[7]
Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs notikušo nosauca par nepieņemamu un pretēju starptautiskajiem likumiem. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izplatīja paziņojumu, kurā pieprasīja nekavējoties atbrīvot Protaseviču, kuram Lietuva bija piešķīrusi patvērumu, un ļaut viņam un pārējiem lidmašīnas pasažieriem turpināt ceļu uz Viļņu. [8]
Baltkrievijas režīma rīcību nosodīja gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu, pasažieru lidmašīnas nolaupīšanu un rupju starptautisko civilās aviācijas noteikumu pārkāpumu. Baltkrievijas aviokompānijām aizliedza izmantot ES valstu gaisa telpu, savukārt Eiropas lidsabiedrībām ieteica neizmantot Baltkrievijas gaisa telpu. 21. jūnijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri apstiprināja papildus sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju. Sankciju sarakstā iekļāva 86 amatpersonas un uzņēmumus, Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs paziņoja, ka pilnībā atbalsta Eiropas Savienības lēmumu pieņemt jaunu sankciju paketi pret Lukašenkas režīmu. Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska pauda viedokli, ka sankcijas varētu palīdzēt pielikt punktu vardarbībai Baltkrievijā un panākt politieslodzīto atbrīvošanu.[9]
Migrantu krīze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc tam, kad Eiropas Savienība noteica starptautiskās sankcijas, Lukašenka apsolīja, ka vairs neaizkavēs kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai. 2. jūlijā Lietuvas robežsargi aizturēja 150 nelegālos migrantus, kuri šķērsoja Baltkrievijas—Lietuvas valsts robežu. Lietuvas amatpersonas pauda uzskata, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenkas režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturoja kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.[10]
Lietuvā līdz 9. augustam fiksēja 4112 nelikumīgus Lietuvas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas gadījumus, bet pie Latvijas—Baltkrievijas robežas no 1. jūnija līdz 9. augustam bija aizturēti 220 nelegālie migranti. 10. augustā Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas–Baltkrievijas pierobežā (Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.[11]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ reizēm saukti par "Čību revolūciju",Baltkrievu žurnālists: Kas ir «čību revolūcija», un cik populārs ir Lukašenko "Tarakāns" ir kļuvis par politisku iesauku Lukašenko. Un čības ir kā superierocis, kas kļuvis par simbolu, jo ar tām var iznīcināt tarakānus no lsm.lv 2020. gada 10. jūnijā
- ↑ Filips Lastovskis. «'Saša 3%' un čību revolūcija: kāpēc Baltkrievijas protesti šoreiz atšķiras». delfi.lv (latviešu), 2020-06-27. Skatīts: 2020-08-17.
- ↑ James Shotter. «Violent crackdown fails to silence Belarus protesters» (angļu). Financial Times, 2020-12-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-12-02. Skatīts: 2020-12-05.
- ↑ Baltkrievijā protesta akcijas laikā bojā gājuši divi cilvēki, vairāk nekā 150 cietuši LETA 2020. gada 17. augustā
- ↑ Alexandra Odynova | CBS News. «Protesters keep pressure on Belarus' dictator, and pay the price».
- ↑ LA.lv
- ↑ Uz Poliju aizbēgušais Minskas lidostas dispečers sniedzis liecības «Ryanair» lidmašīnas nolaupīšanas lietā lsm.lv 2021. gada 9. decembrī
- ↑ Piespiežot lidmašīnu nosēsties Minskā, apcietina Baltkrievijas opozicionāru; lidaparāts nokļuvis Viļņā lsm.lv 2021. gada 23. maijā
- ↑ Eiropas Savienība ar jaunām sankcijām vērsīsies pret Lukašenko režīmu lsm.lv 2021. gada 21. jūnijā
- ↑ Iepriekšējās dienās par nelikumīgu Latvijas – Baltkrievijas robežas šķērsošanu aizturēti 28 irākieši lsm.lv 2021. gada 6. augustā
- ↑ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju lsm.lv 2021. gada 10. augustā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltkrievijas iedzīvotāju protesti.
