Baltkrievijas latvieši

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Baltkrievijas latvieši ir latviešu mazākumtautība, kas dzīvo Baltkrievijas Republikas teritorijā. 2009. gadā Baltkrievijā dzīvoja 1549 latvieši.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. un 20. gadsimta mijā Latvijā norisinājās masveida emigrācijas procesi uz Krievijas Impērijas austrumu reģioniem. 1897. gada tautas skaitīšana liecina, ka tolaik mūsdienu Baltkrievijas teritorijā dzīvoja gandrīz 17 tūkstoši latviešu. Pēc Pirmā Pasaules kara daudzi devās atpakaļ uz dzimteni un 1926. gadā Baltkrievijas PSR teritorijā dzīvoja vairs tikai ap 14 tūkstošiem latviešu. Gandrīz puse no Baltkrievijas latviešiem tolaik dzīvoja Vitebskas apgabalā, kur to īpatsvars sasniedza 1,2% no visiem iedzīvotājiem.

Divdesmito gadu vidū Baltkrievijā tika nodibinātas piecas latviešu ciema padomes — Vaclavovas, Perekales, Grudinovkas, Galičmizas un Uņas. Katrā no tām bija skola, kolhozs, sociālistiskās kultūras nams, pienotava un mašīnu tehniskā stacija. Uņas ciema padome tika likvidēta 1934. gadā, pārējās — 1938.-1939. gadā. Pēc Lielā terora notika Baltkrievijas latviešu asimilācija. Tikai daži pēc kara dzimušie bērni iemācījās latviešu valodu.[2]

Pēc Otrā Pasaules kara latviešu skaits Baltkrievijā nepārsniedza trīs tūkstošus.

Baltkrievijā dzīvojošo latviešu skaits dažādos gados[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautas skaitīšanas gads 1897 1926 1939 1959 1970 1989 1999 2009
Latviešu skaits Baltkrievijā ~17 000 14 080 8117 2631 2660 2658 2239 1549

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Перепись населения 2009. Национальный состав Республики Беларусь.». Национальный статистический комитет Республики Беларусь.
  2. Ilmārs Mežs. «Baltkrievijas latvieši». Mājas Viesis, 2008. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 24. oktobrī.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Тугай, У. В. Латышскі этнас у сацыяльна-эканамічным і культурным жыцці Беларусі / У. В. Тугай. Мінск, 2002.