Krievijas latvieši
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 18 979 (2010) | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Krasnojarskas novads, Maskava, Omskas apgabals, Sanktpēterburga, Baškortostāna u.c. | |
| Valodas | |
| latviešu, krievu | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| lietuvieši, latgalieši | |
Krievijas latvieši (krievu: Латыши в России) ir latviešu diaspora Krievijas Federācijā, kuras skaits pēc 2002. gada tautas skaitīšanas datiem bija 28 520 cilvēku, bet pēc 2010. gada tautas skaitīšanas — 18 979 cilvēki.
Diasporu veido trīs galvenās grupas: "veclatvieši", kas Latvijas teritoriju pameta, sākot ar 19. gadsimta vidu (laika posmā no 1850. gada līdz 20. gadsimta sākumam uz Krievijas Impērijas guberņām pārcēlās aptuveni 300 tūkstoši latviešu jeb 15,5% iedzīvotāju, Latgales zemnieku izceļošana bija īpaši masveidīga), latvieši, kas tika deportēti staļinisma represiju laikā un tie, kas brīvprātīgi aizbrauca padomju laikos.[1]
Skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Pirmā pasaules kara[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Pirmā pasaules kara un revolūcijas Krievijā nonāca līdz 700 tūkstošiem latviešu — bēgļu, latviešu strēlnieku un kolonistu. 1918. gada pavasarī Maskavā bez četriem latviešu strēlnieku pulkiem atradās 80 tūkstoši latviešu, galvenokārt kara laikā evakuētie strādnieki. Petrogradā viņu bija ap 30 tūkstošiem, Kalugas guberņā, Ņižņijnovgorodā — 10 tūkstoši, Orlas apgabalā — ap 4 tūkstošiem. Sibīrijā un Baltkrievijā atradās veseli latviešu ciemi un pat rajoni, kuros dzīvoja pirms kara pārceltie zemnieki-kolonisti.
Krievijas PFSR[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saskaņā ar 1926. gada tautas skaitīšanas datiem Krievijas PFSR (kas tolaik ietvēra daļu no topošajām Vidusāzijas republikām) dzīvoja 116 601 latvietis un 9676 latgalieši.[2] No tiem 18 346 un 1049 dzīvoja Ļeņingradas guberņā, 10 583 un 378 — Pleskavas guberņā, 8183 latvieši — Novgorodas guberņā, 4722 latvieši un 1245 latgalieši — Krasnojarskas apriņķī, 2756 latvieši un 27 latgaļi — Maskavā.
1927. gadā Ļeņingradas apgabalā (kas tolaik ietvēra topošo Novgorodas un Pleskavas apgabalu) dzīvoja 39 tūkstoši latviešu. No. 1937. līdz 1938. gadam Krievijas latviešus smagi skāra tā sauktā NKVD "Latviešu operācija", kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 latviešus.[3]
Saskaņā ar 1939. gada tautas skaitīšanas datiem (tautas skaitīšanas rezultātu precizitāte ir apšaubāma) KPFSR dzīvoja 92 110 latvieši un 13 693 latgalieši.[4] Maskavā dzīvoja 8286 latvieši un 28 latgalieši. Ļeņingradas apgabalā bija 20 916 latvieši un 400 latgalieši. Krasnojarskas novadā — 7906 un 5840.
1959. gada tautas skaitīšana — 74 932 latvieši Krievijas PFSR, no tiem 5215 Maskavā, 2181 Pleskavas apgabalā, 4564 Ļeņingradā, 1292 Ļeņingradas apgabalā, 745 Novgorodas apgabalā, 12 772 Krasnojarskas novadā.
1970. gada tautas skaitīšana — 59 695 latvieši RSFSR, no tiem 5391 Maskavā, 1406 Pleskavas apgabalā, 1142 Ļeņingradas apgabalā, 4346 Ļeņingradā, 545 Novgorodas apgabalā, 8937 Krasnojarskas novadā.[5]
1979. gada tautas skaitīšana — 67 267 latvieši RSFSR, no tiem 5310 Maskavā, 1233 Pleskavas apgabalā, 1157 Ļeņingradas apgabalā, 3971 Ļeņingradā, 592 Novgorodas apgabalā, 7994 Krasnojarskas apgabalā.[6]
1989. gada tautas skaitīšana — 46 829 latvieši KPFSR, no tiem 3896 Maskavā, 893 Pleskavas apgabalā, 884 Ļeņingradas apgabalā, 3400 Ļeņingradā, 429 Novgorodas apgabalā, 6414 Krasnojarskas novadā.
Krievijas Federācijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saskaņā ar 2010. gada tautas skaitīšanas rezultātiem Krievijas Federācijā dzīvo 18 979 latviešu tautības cilvēki. Vislielākā latviešu kopiena Krievijā ir Krasnojarskas novadā (2189 cilvēki). Citas lielas latviešu kopienas atrodas Maskavā (1986), Omskas apgabalā (1444), Sanktpēterburgā (1291) un Baškortostānā (1117).[7]
Organizācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš 90. gadu sākuma Krievijā aktīvi darbojas vairākas latviešu organizācijas. Pirmkārt, tās ir latviešu kultūras biedrības lielākajās Krievijas pilsētās —Maskavā, Sanktpēterburgā, Omskā, Tomskā, Krasnojarskā, Magadanā, Smoļenskā un Pleskavā. Ir arī reģionālās kopienas, piemēram, Baškortostānas Latviešu kultūras centrs, kas apvieno visus Baškortostānā dzīvojošos latviešus. Arī vairākas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes ir atsākušas savu darbību. Omskas apgabala Bobrovkas ciemā ir baptistu draudze.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Х. Стродс НАЧАЛО ПЕРЕСЕЛЕНИЯ ЛАТЫШСКИХ КРЕСТЬЯН В РОССИЮ в 40-е - 60-е гг.XIX в.». latvji.narod.ru. Skatīts: 2024-03-31.
- ↑ «Демоскоп Weekly - Приложение. Справочник статистических показателей.». www.demoscope.ru. Skatīts: 2024-03-31.
- ↑ Iveta Lepeško. «"Latviešu operācija" PSRS Lielā terora laikā». Lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2024-03-31.
- ↑ «Демоскоп Weekly - Приложение. Справочник статистических показателей.». www.demoscope.ru. Skatīts: 2024-03-31.
- ↑ «Демоскоп Weekly - Приложение. Справочник статистических показателей.». www.demoscope.ru. Skatīts: 2024-03-31.
- ↑ «Демоскоп Weekly - Приложение. Справочник статистических показателей.». www.demoscope.ru. Skatīts: 2024-03-31.
- ↑ «В основанной 120 лет назад латышской деревне в Сибири традиции живы до сих пор». rus.lsm.lv (krievu). Skatīts: 2024-03-31.