Austrālijas latvieši
Austrālijas latvieši (angļu: Latvian Australians) ir Austrālijas pilsoņi, kuru izcelsme ir saistīta ar Latviju. Kopumā Austrālijā dzīvo ap 35 000 Latvijas valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi, kas vēl apzinās savu saikni ar izcelsmes zemi.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zināms, ka 1829. gadā Apvienotās Karalistes valdība Austrālijā nometināja Latvijā dzimušo un Anglijā notiesāto Āronu Volfu (Aaron Wolf). 1891. gadā par latviešiem sevi sauca 160 austrālieši. Divdesmitā gadsimta sākumā ar preču kuģiem ieradās latviešu jūrnieki, viņiem sekoja 1905. gada revolūcijas bēgļi, galvenokārt par jauno mājvietu izraugoties Sidneju. 1933. gadā Viktorijas pavalstī dzīvoja tikai 76 Latvijā dzimuši cilvēki.[2]
Pēc Otrā pasaules kara no Eiropas ieceļoja apmēram ap 19 700 bēgļu, kuri ilgstoši spēja uzturēt savu kultūrvēsturisko identitāti. 1951. gada 22. jūlijā Melburnā izveidoja Latviešu apvienību Austrālijā, kuras pirmajā kopsanāksmē pulcējas 19 pārstāvji no 17 trimdas latviešu organizācijām. Par pirmo prezidija priekšsēdi kļuva Aleksandrs Gārša. Drīz pievienojās arī Jaunzēlandes latvieši, un apvienību pardēvēja par Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē. 1969. gadā nodibināja arī Latviešu Jaunatnes apvienību Austrālijā. 1974.–1975. gadā Austrālijas latviešiem un citiem baltiešiem bija ievērojama loma liberāļu valdības uzvarā parlamenta vēlēšanās (“Vitlama akcija”), jo iepriekšējā leiboristu valdība bija atzinusi Baltijas valstu iekļaušanu PSRS. Liberāļi šo jauno politiku atcēla tūlīt pēc uzvaras.[1]
Regulāri norisinās Dziesmu dienas Austrālijā un 18. novembra svinēšana. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā sākās ceturtais latviešu ieceļošanas vilnis, no kuriem lielākā daļa sākotnēji brauca turpināt studijas vai papildināties profesijā, bet vēlāk nolēma apmesties uz pastāvīgu dzīvi. Precīzs šo jauno ieceļotāju skaits nav zināms.
Lielākās latviešu kopienas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenie latviešu diasporas centri ir Melburna, Sidneja, Adelaida, Brisbena, Pērta, kā arī Kanbera, Ņūkāsla un Hobārta.
Jumta organizācija ir Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, kurai ir šādas apakšnodaļasː[2]
- Pērtas latviešu organizāciju apvienība
- Dienvidaustrālijas latviešu organizāciju apvienība
- Melburnas latviešu organizāciju apvienība
- Tasmānijas latviešu sabiedrība
- Kanberas latviešu sabiedrība
- Sidnejas latviešu organizāciju apvienība
- Brisbanes latviešu organizāciju apvienība
- Jaunzēlandes latviešu sabiedrība
Latvieši Austrālijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kārlis Ābele, biologs
- Arvīds Blūmentāls, dēkainis
- Jānis Daliņš, sportists
- Edgars Dunsdorfs, vēsturnieks
- Jēkabs Dzenis, virsnieks
- Lūcijs Endzelīns, šahists
- Pēteris Greste, žurnālists
- Pēteris Jēkabsons, astronoms
- Igors Ivars Kavass, jurists
- Nikolajs Kavass, jurists
- Ilze Konrade (sportiste)
- Jānis Konrads, sportists
- Edgars Krieviņš, diplomāts
- Andrejs Lēmanis, sportists
- Arvīds Mālītis, grāmatizdevējs
- Laimons Mangalis, šahists
- Jānis Miezis, ierēdnis
- Jānis Muižnieks, lidotājs
- Valda Ošs-Lamonde, pilote
- Kārlis Ozols (šahists)
- Leonhards Peičs, šahists
- Jānis Priedkalns, teologs, politiķis
- Freds Rebels, dēkainis
- Jānis Ritenis, politiķis
- Jānis Rudzītis (cīkstonis)
- Paulis Sprincis, virsnieks
- Bruno Strazdiņš, šahists
- Arturs Teteris, šahists
- Konstantīns Tumilis, filmu režisors
- Vija Vētra, dejotāja
- Endrū Vlahovs, sportists
- Fēlikss Zemdegs, Rubika kuba licējs
- Reinis Zusters, arhitekts
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Andrejs Plakans "Latviešu trimda pēc Otrā pasaules kara". Nacionālā enciklopēdija. [1] (skatīts 08.11.2024)
- ↑ 2,0 2,1 Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (mājas lapa)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||
