Bauskas alus

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bauskas alus
Bauskas alus logo.png
Veids sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Dibināts 1981. gadā
Galvenais birojs „Imantas”, Īslīces pagasts, Bauskas novads, Latvija
Apgrozījums 4 975 000 eiro (2014)[1]
Peļņa 514 600 eiro (2014)[1]
Nozare dzērienu rūpniecība
Produkti alus, bezalkoholiskie dzērieni
Mājaslapa www.bauskasalus.lv

Bauskas alus ir alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājs Latvijā, kas pieder Cido Grupa uzņēmumam SIA "Lāčplēša alus". Tas ražo alu („Bauskas tumšais alus”, „Bauskas gaišais alus”, „Bauskas Premium alus”, „Bauskas Senču alus”, „Meistara alus” un „Bauskas nefiltrēts alus”), kā arī kvasu, dzērienu iesala dzērienus „Veselība” un „Porteris” un ābolu sulu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Bauskas alus" pirmsākumi bija Bauskas rajona starpkolhozu konservu fabrikā, kuru kopīgiem spēkiem uzceļa kolhozi «Uzvara», «Priekšzīme», «Padomju Latvija» un Ļeņina 1962.gadā[2].

Paplašinot ražošanu, fabrika sāka izgatavot ābolu sūlu, vīnu un alu. 1981.g. novembrī Bauskas rajona Starpkolhozu konservu fabrikā pirmo reizi darbībā sāka izmēģināt jaunuzceltās alus darītavas iekārtu. Pirmajam vārljumam tika ielikti 1200 kilogrami miežu iesala (maksimilā jauda -- 1500 kilogrami). Alus ražošanas galvenais tehnologs bija „Senču alus” izgudrotājs Kārlis Zālītis. [3] Sākumā tika ražotas tā laika tradicionālās alus šķirnes: „Marta alus”, „Rīgas alus” un „Senču alus”.

1982. gadā tika sākta alus šķirņu „Bauskas gaišais” un „Bauskas tumšais” ražošana[4].

No 1999.g. uzņēmumu vadīja Vladimirs Barskovs, kurš ieguldīja lielu darbu tā pilnveidošanā.[4]

Pēc vairāku gadu pārtraukuma 2003. gadā pilnībā tika atjaunota bezalkoholisko dzērienu “Veselība” un “Porteris” ražošana uz dabīgās iesala pamatā[4].To ražošanas tehnoloģiju izgudrojis arī  Kārlis Zālītis.[5]

2005.gadā pie patērētājiem nonāca “Bauskas tumšais Premium alus”.[4]

2011. gadā darītava uzsāka dabīgi raudzēta kvasa ražošanu, ko pilda 1.5l PET pudelēs.[4]

Novērojot alus pasaules tendences, 2012. gadā “Bauskas alus” uzsāka nefiltrētā “Bauskas alus” ražošanu.[4]

2014. gadā par godu aldarim Kārlim Zālītim “Bauskas alus” uzsāka “Meistara gaišais alus” ražošanu. [4]

2016. gadā “Bauskas alus” cienītāji pirmo reizi nogaršoja jauno darītavas veikumu: “Tējas sēnes dzērienu Dr.Kombucha”.[4]

2017. bija ražīgs gads. Darītava laida klajā divus produktus – alu “Savējais” un alus kokteili “Festiņš”, kura sastāvā ir gaišais alus un “tējas sēnes dzēriens Dr.Kombucha”. Tajā gadā rūpnīca strādāja ar 5,226 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pieauga par 29,2% – līdz 635 635 eiro.[4]

2018. gadā tika uzsākta jauna veida ražošana  “Tējas sēnes dzēriena Dr.Kombucha Karkade” ar sarkanās tējas garšu. Uzņēmuma apgrozījums sasniedza 7.4 mlj eiro, bet peļņa par 1,3 mlj.

2019. gada jūnijā tika paziņots, "Bauskas alus" tiks pārdots Cido Grupa.[6] Pēc Konkurences padomes apstiprinājuma darījums tika pabeigts 4. novembrī, par tā īpašnieku kļūstot "Cido Grupa" uzņēmumam SIA "Lāčplēša alus".[7]

Bauskas alus īpatnība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

«Bauskas galšais alus» ir 13%, ekstraktvielu saturs misā pirms raudzēšanas sākuma par vienu procentu lielāks nekā bija «Rīgas alum». Tāda blīvuma alu republikā līdz šīm neražoja. «Bauskas gaišais alus» ir ar izteiktu iesala un apiņu garšu, ar apiņu rūgtumu un aromātu, stastīja tas izgudrotājs Kārlis Zālītis. Alkohola saturs ne mazāks par 3,6 grādiem («Senču alum» ir 3 grādi).[8]

«Bauskas tumšā alus» misas sākumblīvums ir 16 procenti, bet alkohola saturs ne mazāk par 4,2 grādiem. Tumšajam aļum ir saldena garša, izteikts iesala aromāts ar vieglu vīna piegaršu un apīņu rūgtumu. «Bauskas tumšā alus» sastāvā bez gaišā miežu iesala ir karamelu iesala un krāsu iesals. Pēdējos divus rupnīca gatavoja ar speciālas apdedzināšanas iekārtas palīdzību.[8]

"Šogad Līgo svētkos baušķlnieki saņem mūsu ceha jauno produkciju «Bauskas gaišo alu» un «Bauskas tumšo alu». Pat Rīga pašreiz nevar lepoties ar šīm alus markām,"-- pateica alus izgudrotājs masu ražošanas sākumā 1983. gadā.[8]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilnis Auzāns. Sirds pareizajā pusē. Aldaris Kārlis Zālītis. /Rīga: Bauskas alus, 2016. — 156 lpp. — ISBN 978993414889.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 BNS. ««Bauskas alus» apgrozījums pieaug par 13%; peļņa - € 514 000». financenet.tvnet.lv, 2015. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2015. gada 22. augusts.
  2. Grantiņš G. «Ceļ starpkolhozu konservu fabriku». www.periodika.lv. Bauskas Darbs, Nr.64, 1961-05-30. Skatīts: 2021-03-17.
  3. I. Skuja. «Pirmais vārījums». www.periodika.lv. Komunisma Ceļš (Bauska), Nr.131, 1981-11-03. Skatīts: 2021-03-17.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 4,8 «Bauskas alus darītava svin 37. dzimšanas dienu». Laukos.lv (latviešu). 2018-12-17. Skatīts: 2021-03-17.
  5. Judīte Čunka. «Alus meistaram Kārlim Zālītim – 90». www.lsm.lv (latviešu), 2016-07-03. Skatīts: 2021-03-17.
  6. «Par «Bauskas alus» vienīgo īpašnieku kļūs «Cido Grupa»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-06-11.
  7. Par vienīgo Bauskas alus īpašnieku kļuvis Lāčplēša alus Žanete Hāka, Dienas Bizness, 2019. gada 05. novembris
  8. 8,0 8,1 8,2 Kārlis Zālītis. «Bauskas alus». www.periodika.lv. Komunisma Ceļš (Bauska), Nr.74, 1983-06-23. Skatīts: 2021-03-17.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]