Labietis (alus darbnīca)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par alus darbnīcu. Par lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem skatīt rakstu Labieši.
Alus darbnīca „Labietis”
Tips Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Darbības joma dzērienu rūpniecība
Dibināts 2013
Dibinātājs
  • Reinis Pļaviņš
  • Edgars Melnis
Galvenais birojs Rīga, Latvija
Produkti alus, miestiņš
Darbinieki 10 (2015)[1]
Mājaslapa labietis.lv

Alus darbnīca „Labietis” ir alus darītava Rīgā, Latvijā, kas savu darbību uzsāka 2013. gadā, iepriekšējiem alus mājražotājiem Reinim Pļaviņam un Edgaram Melnim pārejot uz alus darīšanu komerciālos apjomos. Uzskatāms par eksperimentālu alus ražotāju, jo alus šķirnes regulāri mainās un tiek aizstātas ar jaunām. Darīšanā bez apiņiem tiek izmantoti arī daudzi citi augi, piemēram, ķimenes, pelašķi, virši un mārsils.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada nogalē „Labietis” sāka paplašināties, Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā atverot savu veikalu,[1] bet 2015. gada nogalē atverot vēl vienu veikalu Āgenskalna tirdzniecības centrā „Arcada”.[3] 2017. gada novembrī „Labietis” Liepājā, Juliannas pagrabā, atvēra alus bāru „Miezis un kompānija”.[4][5] 2018. gada februārī „Labietis” ar astoņiem apkārtnes krogiem un alus darītavām apvienojās īpašā „Rīgas alus kvartālā”, kurā pieejamas vairāk nekā 100 Latvijā un Baltijā vārītas amatalus šķirnes.[6][7][8]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alus darbnīcas nosaukuma izvēli tās līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš intervijā skaidroja šādi:

Tā kā es taisīju alus ar dažādām zālēm, kas ir pirmskristietības laikmeta tradīcija, turklāt, kā savu unikālo piedāvājumu izvirzījām vēsturiskās vietējās receptes, to gribējām atspoguļot arī nosaukumā. Vārdu, kas apzīmē šo laikmetu un turklāt labi izklausās nav tik daudz. Pērkons, Laima, Māra, Ūsiņš, Kurbads, Lāčplēsis? Dievību vārdus negribējām likt, Lāčplēsis un Kurbads jau bija aizņemti – atlika Labietis. Pietiekami labskanīgs, bez garumzīmēm, turklāt jautri klausīties, kā to izrunā ārzemnieki.

Reinis Pļaviņš[1]

Alus šķirnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pelēkā saime[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pelēkajā saimē iekļauti vienkāršāki ali ar etanola saturu līdz 5%:

  • Vīgriežu mediņš — medalus (2,7%);
  • SOHO Švītiņš — Anglijas biteris (4,4%);
  • Ganuzēns — Beļģijas saisons (4,5%);
  • Radziņš — kviešu alus ar ķimenēm (5,6%);
  • Bārenītis — bālais eils ar vienu iesalu (4,0%);
  • Baltais zvirbulis — beļģu vits (4,8%);
  • Rasele — zāļu medalus (3,7%);
  • Tāpiņš — Parti-gyle (2,5%);
  • Plūškoka mediņš — medalus (2,7%);
  • Piparmētras mediņš — medalus (2,7%).

Dzeltenā saime[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mežs — dzintara eils ar kadiķogām (5,5%);
  • Ķēniņmeita — Amerikas bālais eils (4,6%);
  • Trīs indiāņi — Amerikas bālais eils (5,0%);
  • Baltais aborigēns — kviešu Indijas bālais eils (5,0%);
  • Akmeņrags — dzintara eils ar viršiem un mārsilu (4,6%);
  • Pipars — sarkanais eils ar kajēnas pipariem (5,5%);
  • Asara — goze (4,5%);
  • Migla — kaņepju eils (5,8%);
  • Ausma — eils ar ingveru un piparmētru (5,8%);
  • Pūdele — kūpinātais zāļu Indijas bālais eils (5,9%);
  • Kurbads — auzu brūnais eils (4,6%);
  • Melnis — daudzgraudu porteris (5,0%).

Sarkanā saime[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pļava — kviešu alus ar vīgriezēm un pelašķiem (6,3%);
  • Kamīns — sarkanais eils ar kumelītēm (6,0%);
  • Lielais Kristaps — auzu pārslu stauts (7,2%);
  • Spīgana — zāļu tumšais eils (6,6%);
  • Dūmenis — kūpinātais alus (6,4%);
  • Upeņu ragana — ogu eils (5,5%);
  • Aroniju ragana — ogu eils (5,5%);
  • Mauglis — augļu Indijas bālais eils (5,0%);
  • Ķiršu ragana — ogu eils (5,5%);
  • Vagars — Beļģijas saisons (7,9%);
  • Virsaitis — Indijas bālais eils (6,0%);
  • Tīrelis — zāļu bragots (7,5%);
  • Iezemiete — bālais eils ar garšvielām (6,0%);
  • Rūsiņš — rudzu eils ar ķimenēm (7,9%);
  • Brūkleņu ragana — ogu eils (5,5%);
  • Ledene — augļu Berliner Weiße (4,4%).

Melnā saime[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aveņu ragana — ogu eils (5,9%);
  • Lenteņu Kāvējs — melnais Indijas bālais eils (7,2%);
  • Pēteris Apinis — imperiālais Indijas bālais eils (8,2%);
  • Kapracis — kūpināts tumšais eils (10,1%);
  • Gaismas ragana — bragots (8,0%);
  • Pelašķu Velns — zāļu tumšais eils (9,9%);
  • Purva medus — miestiņš (6,5%).

Lillā saime[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zintnieks — pilnstropa medalus (7,5%);
  • Dravnieka atraitne — bragots (13,0%);
  • Pokaiņu mežs — zāļu miežvīns (11,4%);
  • Noburtais Kristaps — ogu stauts (6,8%);
  • Tumsas Ragana — bragots (15,6%).

VIVA[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no darītāja aliem pazīstams kā VIVA (viens iesals, vieni apiņi), taču mainās tajā izmantotās izejvielas, tādēļ katrs paveids uzskatāms pat atsevišķu šķirni, iekavās iekļaujot darīšanā izmantoto apiņu nosaukumu:

  • VIVA (Saaz) — gaišais eils (4,6%);
  • VIVA (Aramis) — gaišais eils (4,6%);
  • VIVA (Wakatu) — gaišais eils (4,5%);
  • VIVA (Pacific Gem) — gaišais eils (4,0%);
  • VIVA (Galaxy) — gaišais eils (4,0%).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Daudzveidīgs un ar raksturu – LABIETIS». Rīgas Centrāltirgus. 2015. gada 29. decembris. Skatīts: 2016. gada 17. augustā.
  2. Anda Asare. «Sākam biznesu: Alus Labietis brūvētāji nākotnē cer būvēt rūpnīcu». Dienas Bizness, 2014. gada 24. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 26. jūnijs.
  3. Zane Atlāce-Bistere (2015. gada 8. decembris). Tirdzniecības centra Arcada izveidē Āgenskalnā ieguldīti 3 miljoni eiro. Dienas Bizness. Atjaunināts: 2016. gada 17. augustā.
  4. Ieva Kaija Ozola. «„Labietis”: Neiet uz spīdīgām izkārtnēm, bet uz labu vietu». irLiepāja, 2017. gada 11. septembris. Skatīts: 2017. gada 7. novembrī.
  5. Elīna Pankovska (2017. gada 15. novembris). Liepājā attīsta alus dzeršanas kultūru, jo alus ir jaunais vīns. Dienas Bizness. Atjaunināts: 2017. gada 17. novembrī.
  6. Jānis Zvērs. «Rīgā atklāj īpašu alus kvartālu, kurā popularizēs vietējo darītavu radīto miestiņu». TV3 Ziņas. TV3. skaties.lv, 2018. gada 8. februāris. Skatīts: 2018. gada 7. novembrī.
  7. «„Rīgas alus kvartāls” iecerēts kā tūrisma galamērķis». tvnet.lv. 2018. gada 8. februāris. Skatīts: 2018. gada 7. novembrī.
  8. «Rīgā izveidots Alus kvartāls, kur ik nedēļu tiks rīkotas tematiskas ekskursijas». Delfi. 2018. gada 9. februāris. Skatīts: 2018. gada 7. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raksti un sižeti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]