Beča
| Beča | ||
|---|---|---|
 Bečas rātsnams (1569–1580, manierisms) | ||
| ||
  Beča | ||
| Koordinātas: 49°44′09″N 21°15′46″E / 49.73583°N 21.26278°EKoordinātas: 49°44′09″N 21°15′46″E / 49.73583°N 21.26278°E | ||
| Valsts |
 Polija | |
| Vojevodiste | Mazpolijas vojevodiste | |
| Apriņķis | Gorlices apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | ap 1257 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 17,8 km2 | |
| Augstums | 253 m | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 4 445 | |
| • blīvums | 257,6/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | http://www.biecz.pl/ | |
 Beča Vikikrātuvē | ||
Beča (poļu: Biecz) ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistē Jaslo-Sanokas ieleju reģionā. Bagātās vēstures dēļ dēvēta par "mazo Krakovu" vai "Karpatu pērli". 16. gadsimtā Beča bija viena no lielākajām Polijas pilsētām. Mūsdienās - tūrisma centrs. Daļēji saglabājušies pilsētas aizsardzības mūri.
Novietota pie ceļa, kas ved pāri Karpatiem, Beča attīstījās kā tirdzniecības centrs. Sevišķi svarīga pilsētai bija tirdzniecība ar Ungārijas vīnu. Bečā bija arī dzelzs, vara, svina, sāls un vilnas tirdzniecības centrs. Beča no 1311. līdz 1312. gadam bija Vladislava I Elkonīša rezidences pilsēta. Beča uzplauka līdz ar Jagaiļu dinastijas nākšanu pie varas. No 17. gadsimta tomēr novērojama pilsētas panīkšana. Pēc Polijas dalīšanām Beča iekļāvās Austrijas sastāvā. 19. gadsimta sākumā Bečas apkārtnē attīstījās naftas ieguve. Pēc Pirmā pasaules kara Beča iekļāvās jaunajā Polijas valstī.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Beča |
 | Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/011212205024-0952752?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 4 oktobris 2022.