Bebrukārkliņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bebrukārkliņš
Solanum dulcamara L.
Bebrukārkliņš (Solanum dulcamara)
Bebrukārkliņš (Solanum dulcamara)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaNakteņu rinda (Solanales)
DzimtaNakteņu dzimta (Solanaceae)
SugaBebrukārkliņš (S. dulcamara)
Bebrukārkliņš Vikikrātuvē

Bebrukārkliņš (latīņu: Solanum dulcamara) ir 0,3—1,5 m garš nakteņu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu vai kāpelējošu, zarainu stumbru, kas pie pamata pārkoksnējas. Lapas pamīšus, ar kātu, lapas plātne vesela vai plūksnaini dalīta. Tās augšējā daļa lielāka, malējās mazākas, pa 1 vai 2 katrā pusē. Ziedi violeti, sakopoti pa 6—25 rituļos. Zied no maija līdz septembrim. Auglis sarkana, sulīga olveida oga.[1]

Augs izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams visā teritorijā. Aug mitrās vietās mežos, grāvjos, pie ūdenstilpnēm.[1]

Lieto ādas slimību, ādas ekzēmu, iekaisumu, bronhiālās astmas, saaukstēšanās slimību ārstēšanai. Homeopātijā drogu lieto gripas, klepus, nātrenes un reimatisma ārstēšanai.[1]

Auga sastāvā ir solanīns, tāpēc tas ir indīgs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Helēna Rubine, Skaidrīte Ozola, Vija Eniņa. Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana. Rīga : Zvaigzne, 1974. 75.—76. lpp.