Behenskābe
| Behenskābe | |
|---|---|
 Behenskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C22H44O2 |
| Molmasa | 340,58 g/mol |
| Kušanas temperatūra | 74—78 °C |
| Viršanas temperatūra | 306 °C pie 60 mmHg |
Behenskābe (dokozānskābe, С21Н43СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm. Behenskābe ir balta vai iedzeltena kristāliska (adatveida kristāli) vai pulverveida viela.
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Glicerīda veidā atrodama rāceņu, rapšu un zemesriekstu eļļā, kā arī moringas sēklu eļļā (ben oil jeb behen oil — no tā cēlies behenskābes nosaukums). Tonnā zemesriekstu čaumalu ir 5—6 kg behenskābes. Behenskābe cilvēkam izraisa holesterīna līmeņa paaugstināšanos asinīs.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iegūst no moringas koka eļļas.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reducējot behenskābi, var iegūt behenilspirtu.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Behenskābi lieto kosmētikā matu kopšanas līdzekļos.
