Bārbeļu dzimta
Bārbeļu dzimta | |
---|---|
Parastā bārbele (Berberis vulgaris) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Gundegu rinda (Ranunculales) |
Dzimta | Bārbeļu dzimta (Berberidaceae) |
Iedalījums | |
Bārbeļu dzimta Vikikrātuvē |
Bārbeļu dzimta (Berberidaceae) ir divdīgļlapju augu dzimta, izplatīta galvenokārt ziemeļu puslodē. Krūmi un lakstaugi ar spirāliski sakārtotām lapām. Ziedi vientuļi vai ķekaros, divdzimumu, ar ciklisku zieda daļu sakārtojumu. Auglis — oga (retāk pogaļa vai riekstiņš). Augi satur dzimtai raksturīgu alkaloīdu — berberīnu. Bārbeļu dzimtas augiem sastopamas viendīgļlapju pazīmes — trimērs zieds, izklaidus izvietoti vadaudu kūlīši, reizēm viena dīgļlapa. Krāšņumaugi, nektāraugi un ārstniecības augi. Augļus izmanto pārtikā. Lielākā ģints — bārbeles (Berberis) ar apmēram 400—600 sugām izplatīta Āzijā un Amerikā. Eiropā vienīgā savvaļas suga ir parastā bārbele (Berberis vulgaris), ar C vitamīnu bagātām, ēdamām ogām. Tā bieži sastopama arī Latvijā. Kā krāšņumaugi Latvijā ir introducēti Tunberga bārbele (Berberis thunbergii), spožlapu mahonija (Mahonia aquifolium) u.c.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bārbeļu dzimtā dažādi autoriem min no 4 līdz 18 ģintīm ar apmēram 570—700 sugām. Bārbeļu dzimta tiek dalīta divās apakšdzimtās.
Bārbeļu dzimta (Berberidaceae)
- apakšdzimta Berberidoideae
- ģints Achlys
- Bārbeles (Berberis)
- ģints Bongardia
- ģints Caulophyllum
- ģints Diphylleia
- ģints Dysosma
- ģints Epimedium
- ģints Gymnospermium
- ģints Jeffersonia
- ģints Leontice
- Mahonijas (Mahonia)
- ģints Podophyllum
- ģints Ranzania
- ģints Vancouveria
- apakšdzimta Nandinoideae
- ģints Nandina
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Berberidaceae |
- Bārbeļu dzimta
- Bārbeļu dzimta Arhivēts 2007. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē.