Berežani

Berežani
Бережани
Berežani
Karogs Ģerbonis
Berežani
Koordinātas: 49°27′00″N 24°55′59″E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Ternopiļas apgabals
Rajons	Berežanu rajons
Pilsētas tiesības	1530
Platība
• Kopējā	12 km2
Augstums	305 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	17 316
• blīvums	1 509,9/km²
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	http://misto.ber.te.ua/
Berežani Vikikrātuvē

Berežani (ukraiņu: Бережани) ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ternopiļas apgabala Berežanu rajona centrs.

Vēsture

Rakstos pirmoreiz minēta 1374. gadā. Drīz pēc tam pilsēta kļuva par Polijas sastāvdaļu. 1530. gadā, kad apdzīvotā vieta bija Seņavsku dzimtas īpašums, tai tika piešķirtas Magdeburgas tiesības. Pilsētā attīstījās ebreju un armēņu kopiena. Pēc Seņavskiem pilsēta nonāca Čartorisku, vēlāk Ļubomirsku, Potocku īpašumā. Pēc 1772. gada Polijas Pirmās dalīšanas - Austrijas impērijā, vēlāk Austroungārijā.

Pēc Pirmā pasaules kara, pamatojoties uz 1921. gada Rīgas miera līgumu, Berežani iekļāvās jaunizveidotajā Polijas valstī. 1939. gadā, pēc PSRS iebrukuma Polijā, iekļauta Ukrainas PSR, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu. No 1941. gada līdz 1944. gadam atradās vācu okupācijā. Vācu okupācijas laikā pilsētas ebreji tika iznīcināti. Pēc kara pilsētas poļu iedzīvotāji tika pārcelti uz Poliju. No 1991. gada - neatkarīgās Ukrainas sastāvā.

Cilvēki

Berežanu pievārtē dzimis un vietējā skolā gājis Polijas maršals Edvards Ridzs-Smiglijs (Edward Rydz-Śmigły, 1886-1941). Berežanos dzimis arī poļu slāvists Aleksandrs Brikners (Aleksander Brückner, 1856-1939). No pilsētas poliskā nosaukuma - Bžezani ( Brzeżany) ir cēlies amerikāņu politologa Zbigņeva Bžeziņska uzvārds.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Berežani.