Edvards Ridzs-Smiglijs

Edvards Ridzs-Smiglijs; Edward Rydz-Śmigły
Personīgā informācija
Dzimis	1886. gada 11. martā ; Berežani, Austroungārija; (tagad Ukraina)
Miris	1941. gada 2. decembrī (55 gadi); Varšava, Ģenerālgubernatūra; (tagad Polija)
Tautība	polis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	maršals (Marszałek Polski)
Dienesta laiks	1910—1939
Valsts	Austroungārija (1910—1917); Polija (1918-1939)
Struktūra	Sauszemes armija
Komandēja	paramilitāro Poļu militāro organizāciju (Polska Organizacja Wojskowa), lielu armijas vienības Poļu-padomju karā, militārās daļas Daugavpils ieņemšanā Latvijas brīvības cīņu laikā, poļu armiju polijas kampaņā Otrā pasaules kara laikā
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš, Poļu-padomju karš, Latvijas brīvības cīņas, Otrais pasaules karš
Apbalvojumi	Polijas Baltā Ērgļa nopelnu ordenis (Order Orła Białego); Lāčplēša Kara ordenis
Izglītība	Jagellona Universitāte, Vīnes mākslas akadēmija, Minhenes mākslas akadēmija, Rezerves virsnieku akadēmija Vīnē

Edvards Ridzs-Smiglijs (poļu: Edward Rydz-Śmigły, dzimis 1886. gada 11. martā, miris 1941. gada 2. decembrī) bija Polijas maršals, politiķis, kā arī gleznotājs un dzejnieks. No 1936. gada — Polijas armijas augstākais virsnieks. Polijas armijas virspavēlnieks Polijas kampaņas laikā. Vadīja poļu spēkus Latvijas brīvības cīņās.

Biogrāfija

Dzimis kā Edvards Ridzs 1886. gadā Austroungārijas pilsētā Berežanos (mūsdienu Ukrainā, Ternopiļas apgabalā) Austroungārijas armijas apakšvirsnieka ģimenē. 13 gadu vecumā kļuva par bāreni. Studēja Krakovā mākslas vēsturi un filozofiju, bet Vīnē un Minhenē — glezniecību. 1910. un 1911. gadā Vīnē mācījās rezerves virsnieku kursos, pēc to beigšanas viņam tika piedāvāts dienēt armijā, tomēr Ridzs atteicās, bet iestājās poļu paramilitārajā organizācijā Związek Strzelecki "Strzelec".

Sākoties Pirmajam pasaules karam, Ridzs 1914. gada jūlijā tika iesaukts Austroungārijas armijā un tā paša gada augustā iekļāvās poļu leģionu sastāvā. Karā cīnījās poļu 1. brigādes sastāvā, kuras komandieris bija Juzefs Pilsudskis. Cīnījās pret Krievijas armiju Vislas dienviddaļas reģionā. 1916. gadā ieguva pulkveža dienesta pakāpi. 1917. gadā, kad poļu leģioni atteicās zvērēt uzticību Austroungārijai vai Vācijai, tie tika izformēti, bet leģionu līderis Pilsudskis tika ieslodzīts Magdeburgas cietoksnī. Ridzam izdevās izvairīties no aresta, un viņš kļuva par slepenās poļu militārās organizācijas Polska Organizacja Wojskowa vadītāju. Šajā laikā viņš pieņēma kaujas pseidonīmu Smiglijs (Śmigły — Ātrais, Ašais), kas vēlāk kļuva par uzvārda daļu. 1918. gada oktobrī Ridzs-Smiglijs kļuva par Ļubļinā nodibinātās Polijas pagaidu valdības aizsardzības ministru. 1918. gada 11. novembrī pagaidu valdība nolika pilnvaras, bet par Polijas valsts pagaidu vadītāju kļuva no apcietinājuma atbrīvotais Pilsudskis.

Poļu-padomju kara laikā no 1919. gada februāra līdz 1921. gada martam Ridzs-Smiglijs vadīja vairākas veiksmīgas poļu armijas operācijas, piemēram, ieņemot Viļņu un Daugavpili. Tika sagatavots uzbrukums arī Rēzeknei, bet, politisku iemeslu dēļ, Latvijas valdība to nepieļāva. Vadīja Kijivas ieņemšanu. Kaujas par Varšavu laikā komandēja Centrālo fronti. Pēc Polijas neatkarības izcīnīšanas dienēja par armijas ģenerālinspektoru Viļņā un Varšavā.

1926. gada Maija apvērsuma laikā atbalstīja Pilsudski, bet vēlāk Sanācijas režīmu. 1935. gadā pēc Pilsudska nāves kļuva par valsts augstāko militāro komandieri. 1936. gada 10. novembrī Ridzam-Smiglijam tika piešķirta maršala dienesta pakāpe.

1939. gada 1. septembrī, sākoties Otrajam pasaules karam un Vācijas iebrukumam Polijā, Ridzs-Smiglijs tika iecelts Polijas armijas virspavēlnieku. Jau 7. septembrī viņš kopā ar valdību evakuējās no Varšavas uz Brestu. Kad 17. septembrī Polijā iebruka arī PSRS, Ridzs-Smiglijs deva pavēli armijai nepretoties PSRS, bet evakuēties uz Rumāniju. 18. septembrī arī pats Ridzs-Smiglijs ieradās Rumānijā un tika internēts. 27. oktobrī Rumānijā Ridzs-Smiglijs nodeva armijas virspavēlnieka funkcijas Vladislavam Sikorskim. 10. decembrī Ridzs-Smiglijs nelegāli caur Ungāriju un Slovākiju ieradās Varšavā, mēģinot darboties poļu pretošanās kustībā. Mira Varšavā 1941. gada 2. decembrī un tika apglabāts Povonzku kapsētā kā Ādams Zaviša (Adam Zawisza). Tikai 1994. gadā uz kapa tika uzstādīts kapakmens ar Ridza-Smiglija vārdu.

Bibliogrāfija

Cepnik, Kazimierz. Wódz Naczelny i Marszałek Polski Edward Śmigły-Rydz, Życie i Czyny. Lwów, 1937.
Eckert,Marian. Historia polityczna Polski lat 1918-1939. Warszawa, 1989.
Jabłonowski, Marek,i Stawecki, Piotr. Następca komendanta. Edward Śmigły-Rydz. Materiały do biografii. Pułtusk,1998
Jędruszczak, Hanna, and Tadeusz Jędruszczak. Ostatnie lata Drugiej Rzeczypospolitej (1935-1939). Warszawa, 1970.
Kaden-Bandrowski,Juliusz. Piłsudczycy. Oświęcim, 1916.
Mirowicz, Ryszard. Edward Rydz-Śmigły: działalność wojskowa i polityczna. Warszawa, 1988.
Pepłoński,Andrzej. Wywiad a dyplomacja II Rzeczypospolitej. Toruń, 2004.
Piłsudski,Józef. Pisma zbiorowe. Warszawa: 1937.
Seidner, Stanley S., "The Camp of National Unity: An Experiment in Domestic Consolidation," The Polish Review vol. xx, nos. 2-3, 1975, pp. 231—236.
Seidner,Stanley S., "Reflections from Rumania and Beyond: Marshal Śmigły-Rydz Rydz in Exile," The Polish Review vol. xxii, no. 2, 1977, pp. 29—51.
Seidner, Stanley S. Marshal Edward Śmigły-Rydz Rydz and the Defense of Poland. New York, 1978.
Serwatka, Tomasz. "Edward Rydz-Śmigły," Gazeta:Historia mało znana(January) 2007.
Stachiewicz, Wacław. Wierności dochować żołnierskiej. Warsaw, 1998.
Zaremba, Paweł. Historia Dwudziestolecia 1918 — 1939. 2 vols., Paris, 1967.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Edvards Ridzs-Smiglijs.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)