Sāra Bernāra

Sāra Bernāra; Sarah Bernhardt
	Sāra Bernāra 1880. gadā
Dzimusi	1844. gada 22. oktobrī; Parīze, Francija
Mirusi	1923. gada 26. martā (78 gadu vecumā); Parīze, Francija
Nodarbošanās	teātra aktrise, kinoaktrise, dejotāja
Darbības gadi	1862–1922
Paraksts

Sāra Bernāra (franču: Sarah Bernhardt, izrunā: [saʁa bɛʁnɑʁt], dzimusi 1844. gada 22. oktobrī, mirusi 1923. gada 26. martā) bija franču teātra aktrise, kura ievērību guva 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Bernāra bija daudzpusīga izpildītāja, spēlējot gan klasiskos darbus, gan tā laika jaunradītās izrādes, kā arī spējot vienlīdz labi nospēlēt lomas kā traģēdijas, tā komēdijas žanrā. Viņa spēlēja lomas Aleksandra Dimā lugā “Kamēliju dāma”, Viktora Igo lugā “Ruī Blass”, Viktorjēna Sardū lugās “Fedora” un “Toska” un Edmona Rostāna lugā “Ērglēns”; ir spēlējusi arī vīriešu lomas, ieskaitot Viljama Šekspīra Hamletu. Sāra Bernāra ir nosaukta arī par "visslavenāko teātra aktrisi pasaules vēsturē".^[1] Viņa tika saukta par ‘Dievīgo Sāru’ (La Divine Sarah).^[2] Rostāns viņu sauca par “pozas karalieni un žestu princesi”, bet Igo slavēja viņas “zelta balsi”. Ir filmējusies dažās mēmā kino filmās un ir viena no pirmajām ievērojamām aktrisēm, kas ierakstījusi savu balsi. Viņas karjera ilga vairākus desmitus gadu, un Bernāra tiek uzskatīta par vienu no pirmajām starptautiski slavenajām teātra zvaigznēm.

1862. gadā pabeidza dramatisko klasi Parīzes konservatorijā. Sāra Bernāra slavu ieguva 1870. gados, kad devās teātra izrāžu tūrē pa Eiropu, vēlāk arī pa Amerikas Savienotajām Valstīm, popularizējot teātra mākslu un gūstot atzinību. Viņa bija arī veiksmīga teātra uzņēmēja un producente. Sāra Bernāra bija arī talantīgāko mākslinieku mūza, kam bija lemts atstāt pēdas jauna mākslas novirziena — jūgendstila — tapšanā.

Sāras Bernāras vārdā ir nosaukta viena no peoniju šķirnēm. Interesants ir arī fakts, ka Bernāra 70 gadu vecumā nospēlēja Džuljetu.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sāra Bernāra ir dzimusi 1844. gada 22. oktobrī kā Henriete-Rozēna Bernāra (Henriette-Rosine Bernard)^[3] Francijas galvaspilsētā Parīzē. Viņa bija Judītes Bernāras (Judith Bernard) meita. Judīte bija nīderlandiešu ebreju izcelsmes kurtizāne ar turīgu un augstākās klases klientūru. Sāras tēva vārds nav zināms, bet ir zināms, ka tas bija jurists no Havras.^[4]

No 1860. gada janvāra līdz 1862. gadam Sāra Bernāra Parīzes konservatorijā mācījās aktiermākslu, tur viņa pabeidza dramatisko klasi. Šajā laikā viņa mainīja savu uzvārdu no Bernard uz Bernhardt. 1862. gada 31. augustā Sāra Bernāra debitēja Francijas teātrī ar galveno lomu izrādē Iphigénie. Pirmā izrāde nebija ar panākumiem. Pēc tam viņa nospēlēja vēl vairākas lomas, bet arī ar tam panākumi netika gūti. Pēc konflikta ar šī paša teātra aktrisi Zaīru-Natāliju Martelu (Zaïre-Nathalie Martel), Sāra aizgāja no Francijas teātra.

Sāra Bernāra ieguva sev darbavietu citā teātrī Gymnase, kur arī neveicās. Sāra Bernāra uz īsu laiku aizbrauca uz Spāniju, bet tad pēc Aleksandra Dimā ieteikuma pārcēlās uz Briseli. 1864. gada 22. decembrī, 20 gadu vecumā piedzima Sāras Bernāras vienīgais bērns Moriss Bernārs (Maurice Bernhard).

Sāra Bernāra slavu ieguva 1870. gados, kad devās teātra izrāžu tūrē pa Eiropu, vēlāk arī pa Amerikas Savienotajām Valstīm, popularizējot teātra mākslu un gūstot atzinību.

Viņa nomira pēc Pirmā pasaules kara, 1923. gada 26. martā, 78 gadu vecumā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Gottlieb, Robert. «The Drama of Sarah Bernhardt» (angļu). The New York Review of Books, 2007. gada 10. maijs. Skatīts: 2019. gada 27. janvārī. Yet she remains the most famous actress the world has ever known
↑ «Bernhardt, Sarah (1844–1923)» (angļu). Encyclopedia.com. Skatīts: 2023-11-19. Name variations: The, or, La Divine Sarah
↑ Éditions Larousse. «Encyclopédie Larousse en ligne – Henriette Rosine Bernard dite Sarah Bernhardt». www.larousse.fr.
↑ H-C Richard. «Le père de Sarah Bernhardt, une énigme enfin résolue». Société historique des 8e et 17e arrondissements, sept. 2022..