Sāra Bernāra (franču: Sarah Bernhardt, izrunā: [saʁa bɛʁnɑʁt], dzimusi 1844. gada 22. oktobrī, mirusi 1923. gada 26. martā) bija franču teātra aktrise, kura ievērību guva 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, spēlējot lomas tādās teātra izrādēs, kā Aleksandra Dimā lugā “Kamēliju dāma”, Viktora Igo lugā “Ruī Blass”, Viktorjēna Sardū lugās “Fedora” un “Toska” un Edmona Rostāna lugā “Ērglēns”. Viņa spēlēja arī vīriešu lomas, ieskaitot Viljama Šekspīra Hamletu. Sāra Bernāra ir nosaukta arī par "visslavenāko teātra aktrisi pasaules vēsturē".[1] Rostāns viņu sauca par “pozas karalieni un žestu princesi”, bet Igo slavēja viņas “zelta balsi”. Ir filmējusies dažās mēmā kino filmās un ir viena no pirmajām ievērojamām aktrisēm, kas ierakstījusi savu balsi.
Sāra Bernāra slavu ieguva 1870. gados, kad devās teātra izrāžu tūrē pa Eiropu. 1862. gadā pabeidza dramatisko klasi Parīzes konservatorijā. Sāra Bernāra bija arī talantīgāko mākslinieku mūza, kam bija lemts atstāt pēdas jauna mākslas novirziena — jūgendstila — tapšanā.
Sāras Bernāras vārdā ir nosaukta viena no peoniju šķirnēm. Interesants ir arī fakts, ka Bernāra 70 gadu vecumā nospēlēja Džuljetu.
↑Gottlieb, Robert. «The Drama of Sarah Bernhardt» (angļu). The New York Review of Books, 2007. gada 10. maijs. Skatīts: 2019. gada 27. janvārī. Yet she remains the most famous actress the world has ever known
.svg){kind=small}
Parīze, Francija
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sāra Bernāra.
