Beverīnas aplenkums
| Beverīnas aplenkums | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Beverīnas pils atradās Valmieras apkārtnē (kartē - Wolmar). | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Ugaunijas un Sakalas karaspēks | Tālavas karaspēks | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
Roboams, Latviešu Indriķis | |||||||
| Zaudējumi | |||||||
| hronikā minēti septiņi nogalinātie | nezināms skaits letgaļu, nogalināts Trikātas vecākais Vardeks | ||||||
Beverīnas aplenkums notika 1208. gada ziemā igauņu atbildes karagājienā pēc letgaļu un krustnešu iebrukuma Ugaunijā un Otepē pils nodedzināšanas.
Tālavas letgaļi nocietinājās savās pilīs un gatavojās igauņu karaspēka iebrukumam. Ugauņu un sakaliešu karavīri izpostīja Trikātas pilsnovadu, sagūstīja un nogalināja tās iedzīvotājus, ieskaitot vienu no letgaļu vecākajiem - Vardeku. Tad igauņi uzbruka Tālavas galvenajai pilij Beverīnai, bet to ieņemt nespēja. Katoļu priesteris Indriķis uzkāpa uz pils aizsargsienas un, kamēr citi cīnījās, skandināja kādu mūzikas instrumentu un dziedāja lūgšanu dziesmas. Igauņi pārtrauca cīņu, jo domāja, ka kristiešu dievs palīdz letiem kaujā. Letgaļi nepiekrita miera sarunu uzsākšanai, pieprasot igauņiem atdot kara laupījumu un pieņemt katoļu ticību. Igauņi sašutumā nolēma atkāpties. Zobenbrāļu ordeņa mestrs Venno kopā ar letgaļu karaspēku devās vajāt igauņus, bet nespēja tos panākt stiprā sala dēļ.
Ausekļa "Beverīnas dziedonis" (1876)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1876. gadā Indriķa hronikā aprakstīto notikumu iespaidā Auseklis uzrakstīja nacionālromantisku dzejoli , kurā viņu priesteris attēlots kā sirms senlatviešu vaidelotis. 1891. gadā Jāzeps Vītols sacerēja kora dziesmu "Beverīnas dziedonis".
|
Beverīnas staltā pilī, Igaunīši, bālenīši, |
Kara vētra, kara vētra Augstu, augstu vaļā logā |
Strinkšēja kokles, Nu vairs nerūca |
Dziesmu vairogs atsita bultas, |