Binārie savienojumi
Binārie savienojumi (no latīņu: binarius — 'divdaļīgs') ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).
Tā kā jebkurā binārajā savienojumā viens no elementiem ir elektronegatīvāks par otru, tas tiek atspoguļots šo savienojumu nosaukumos. Vispārīgā veidā bināro savienojumu nosaukumi sastāv no diviem vārdiem — mazāk elektronegatīvā elementa nosaukuma ģenitīvā un elektronegatīvākā elementa nosaukuma (latinizētā formā) ar izskaņu -īds. Ja savienojuma molekulā ir divi elektronegatīvākā elementa atomi, pirms tā nosaukuma liek priedēkli di-, ja trīs — tri-, 4 — tetra-, 5 — penta-, 6 — heksa-, 7 — hepta, 8 — okta. Nātrijs ir mazāk elektronegatīvs par hloru, tādēļ šo elementu savienojums tiek saukts par nātrija hlorīdu. Kalcijs un ogleklis ir mazāk elektronegatīvāki par skābekli, tādēļ savienojumu CaO sauc par kalcija oksīdu (latīņu: oxygenium — 'skābeklis'), bet savienojumu CO2 — par oglekļa dioksīdu, jo tā molekulā ir divi skābekļa atomi. Savukārt savienojums OF2 ir saucams par skābekļa difluorīdu, jo fluors ir viselektronegatīvākais elements.
Binārajos savienojumos, kuros ietilpstošajiem elementiem ir stipri atšķirīgas elektronegativitātes, ķīmiskajām saitēm ir jonu saites raksturs un tie, izņemot oksīdus un jonu hidrīdus, uzskatāmi par skābekli nesaturošu skābju sāļiem. Savienojumiem ar samērā līdzīgām elektronegativitātēm saitēm ir kovalents raksturs.
Daudziem binārajiem savienojumiem pieņemts lietot triviālos nosaukumus (ūdens, amonjaks, metāns, sērūdeņradis).
Pēc īpašībām līdzīgi binārajiem savienojumiem ir tādi savienojumi, kur ar kāda elementa atomu savienojušies divu citu pēc elektronegativitātēm savā starpā līdzīgu elementu atomi. Šādu savienojumu piemēri ir fosgēns COCl2 vai perhlorilfluorīds ClO3F. Tādas vielas dažreiz dēvē par ternārajiem savienojumiem.
Tikai nosacīti pie binārajiem savienojumiem pieskaitāmas tādas vielas kā dislāpekļa oksīds N2O, kas gan sastāv no diviem ķīmiskajiem elementiem, bet kāds no šiem elementiem vielas molekulā ir divās oksidēšanas pakāpēs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |