Bioģeogrāfiskais apgabals

Šeit redzamas seši no astoņiem bioģeogrāfiskajiem apgabaliem:
  Nearktika

  Palearktika

  Āfrika

  Orientālais

  Austrālija

  Neotropika
Okeānijas un Antarktikas bioģeogrāfiskais apgabals nav parādīts.

Bioģeogrāfiskais apgabals jeb bioģeogrāfiskā valstība ir vislielākā bioģeogrāfiskā Zemes virsmas iedalījuma vienība. Bioģeogrāfiskie apgabali ir balstīti uz vēsturisko un evolucionāro augu un dzīvnieku izplatīšanos. Katrā no bioģeogrāfiskajiem apgabaliem dzīvojošie dzīvnieki un augošie augi ilgstošā laika posmā ir bijuši relatīvi izolēti no citiem apgabaliem dažādu ģeogrāfisku šķēršļu, piemēram, okeānu, kalnu grēdu un tuksnešu dēļ.

Mūsdienu iedalījumu apgabalos aizsāka ungāru biologs Miklošs Udvardi 1975. gadā, nosaucot tos par provincēm.^[1] Vēlāk viņa sistēma tika modificēta un to parasti lieto atbilstoši Pasaules Dabas Fonda planētas sauszemes sadalījumam 8 bioģeogrāfiskos apgabalos jeb valstībās, kas iedalītas 867 sīkākos ekoreģionos, katrs no kuriem pieder pie kāda no 14 galvenajiem tipiem — biomām jeb dabas zonām. PDF izveidojusi arī iedalījumu 238 ekozonās (142 sauszemes, 53 saldūdens un 43 jūras) pēc apdraudētības pakāpes jeb "Global 200", tomēr pastāv arī citu organizāciju un zinātnieku iedalījumi, kā uz Starptautiskā areālu iedalījuma koda (ICAN) pamata veidotais 2015. gada Huana Morones iedalījums.

Latvijas piekraste PDF shēmās iekļauta mērenajā Ziemeļatlantijas apgabalā, Ziemeļeiropas jūru un to Baltijas jūras apakšiedalījumā, bet iedalījumā "Global 200" — mērenā Ziemeļatlantijas apgabala Ziemeļatlantijas šelfa joslā. Latvijas sauszemes teritorija iekļauta ekoreģionā PA0436 — Sarmātijas jauktajos mežos.^[2]

Bioģeogrāfiskie apgabali

Bioģeogrāfiskais apgabals	Platība (milj., km²)	Piezīmes
Palearktika	87,7	gandrīz visa Eirāzija un Ziemeļāfrika
Nearktika	54,1	gandrīz visa Ziemeļamerika
Āfrika	22,1	Āfrika uz dienvidiem no Sahāras tuksneša
Neotropika	19,0	Dienvidamerika un Karību jūras reģions
Austrālija	7,6	Austrālija, Jaungvineja un kaimiņsalas
Orientālais	7,5	Dienvidaustrumāzija, Indijas subkontinents, Pakistāna un Afganistāna
Okeānija	1,0	Polinēzija, Melanēzija, Mikronēzija un Jaunzēlande
Antarktika	0,3	Antarktīda

^[3]

Morones iedalījuma bioģeogrāfiskās valstis

Pārejas zonas

Meksikas pārejas zona starp Nearktiku un Neotropiku
Sahāras-Arābijas pārejas zona starp Palearktiku un Etiopiju
Ķīnas pārejas zona starp Palearktiku un Orientālo reģionu
Indo-Malajas, Indonēzijas jeb Volesa pārejas zona starp Orientālo un Austrālijas reģionu
Dienvidamerikas pārejas zona starp Neotropiku un Andiem

Okeānu bioģeogrāfiskie apgabali

Saskaņā ar PDF shēmu, pastāv:^[5]

Arktikas apgabals
Mērenais Ziemeļatlantijas apgabals
Mērenais ziemeļu Klusā okeāna apgabals
Tropiskais Atlantijas apgabals
Indo—Klusā okeāna rietumu apgabals
Indo—Klusā okeāna centrālais apgabals
Indo—Klusā okeāna austrumu apgabals
Tropiskais Klusā okeāna austrumu apgabals
Mērenais Dienvidamerikas apgabals
Mērenais Dienvidāfrikas apgabals
Mērenais Austrālāzijas apgabals
Dienvidu okeāna apgabals

Morones iedalījums paredz vairāk reģionu:^[6]

Indo—Klusā okeāna rietumu reģions
Klusā okeāna austrumu reģions
Atlantijas okeāna rietumu reģions
Atlantijas okeāna austrumu reģions
Austrālijas dienvidu reģions
Jaunzēlandes ziemeļu reģions
Dienvidamerikas rietumu reģions
Dienvidamerikas austrumu reģions
Dienvidāfrikas reģions
Vidusjūras — Atlantijas reģions
Karolīnas reģions
Kalifornijas reģions
Japānas reģions
Tasmānijas reģions
Jaunzēlandes dienvidu reģions
Antipodu reģions
Subantarktiskais reģions
Magelāna reģions
Klusā okeāna austrumu boreālais reģions
Rietumu Atlantijas boreālais reģions
Austrumu Atlantijas boreālais reģions
Antarktikas reģions
Arktikas reģions

Atsauces

↑ Udvardy, M. D. F. (1975). A classification of the biogeographical provinces of the world. IUCN Occasional Paper no. 18. Morges, Switzerland: IUCN,
↑ "Sarmatic mixed forests". Encyclopedia of the Earth.
↑ Olson, D. M., Dinerstein, E., Wikramanayake, E. D., Burgess, N. D., Powell, G. V. N., Underwood, E. C., D'Amico, J. A., Itoua, I., Strand, H. E., Morrison, J. C., Loucks, C. J., Allnutt, T. F., Ricketts, T. H., Kura, Y., Lamoreux, J. F., Wettengel, W. W., Hedao, P., Kassem, K. R. (2001). Terrestrial ecoregions of the world: a new map of life on Earth. Bioscience 51(11):933-938
↑ Morrone, J. J. (2015). Biogeographical regionalisation of the world: a reappraisal. Australian Systematic Botany 28: 81-90
↑ Spalding, M. D. et al. (2007). Marine ecoregions of the world: a bioregionalization of coastal and shelf areas. BioScience 57: 573-583
↑ Morrone, J. J. (2009). Evolutionary biogeography, an integrative approach with case studies. Columbia University Press, New York

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bioģeogrāfiskais apgabals.

Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Udvardy, M. D. F. (1975). A classification of the biogeographical provinces of the world. IUCN Occasional Paper no. 18. Morges, Switzerland: IUCN,

[2] "Sarmatic mixed forests". Encyclopedia of the Earth.

[3] Olson, D. M., Dinerstein, E., Wikramanayake, E. D., Burgess, N. D., Powell, G. V. N., Underwood, E. C., D'Amico, J. A., Itoua, I., Strand, H. E., Morrison, J. C., Loucks, C. J., Allnutt, T. F., Ricketts, T. H., Kura, Y., Lamoreux, J. F., Wettengel, W. W., Hedao, P., Kassem, K. R. (2001). Terrestrial ecoregions of the world: a new map of life on Earth. Bioscience 51(11):933-938

[4] Morrone, J. J. (2015). Biogeographical regionalisation of the world: a reappraisal. Australian Systematic Botany 28: 81-90

[5] Spalding, M. D. et al. (2007). Marine ecoregions of the world: a bioregionalization of coastal and shelf areas. BioScience 57: 573-583

[6] Morrone, J. J. (2009). Evolutionary biogeography, an integrative approach with case studies. Columbia University Press, New York

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]