Bolīvija

Vikipēdijas lapa
Bolīvijas Daudznacionālā Valsts
Estado Plurinacional de Bolivia  (spāņu)
Bulibya Mama llaqta  (kečvu valodā)
Wuliwya Suyu  (aimaru valodā)
Bolīvijas karogs Bolīvijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"¡La unión es la fuerza!"  (spāņu)
"Vienotībā spēks!"
HimnaBolivianos, el hado propicio  (spāņu)
Location of Bolivia
Location of Bolivia
GalvaspilsētaSukre
Lielākā pilsēta Santakrusa
Valsts valodas spāņu valoda
kečvu valoda
aimaru valoda un vēl 34 valodas
Valdība Republika
 -  Prezidents Luiss Arse
 -  Viceprezidents Davids Čokevanka
Neatkarība no Spānijas 
 -  Deklarēta 1825. gada 6. augustā 
Platība
 -  Kopā 1 098 581 km² (28.)
 -  Ūdens (%) 1,29
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. gadā 10 556 102 (84.)
 -  Blīvums 8,4/km² (210.)
IKP (PPP) 2013. gada aprēķins
 -  Kopā $59,195 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $5364 
Džini koef. (2010) 53 (augsts) (14.)
TAI (2013) 0.667 (vidējs) (113.)
Valūta Bolīvijas boliviano (BOB)
Laika josla BOT (UTC-4)
Interneta domēns .bo
ISO 3166-1 kods 068 / BOL / BO
Tālsarunu kods +591

Bolīvija (spāņu: Bolivia, aimaru: Wuliwya, kečvu: Buliwya), oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā. Tā robežojas ar Brazīliju ziemeļrietumos, ar Paragvaju dienvidaustrumos, ar Argentīnu dienvidos un ar Peru un Čīli rietumos. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras. Bolīvijas kopējā platība ir 1 098 581 km² un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla. Lielāko daļu valsts aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, bet austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikakas ezers. Bolīvija ar 10,03 miljoniem iedzīvotāju ir piektā lielākā valsts Dienvidamerikā un divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē pēc platības.

Bolīvija ir "visindiāniskākā" Dienvidamerikas valsts. Puse tās iedzīvotāju ir indiāņi, kuri pieder pie kečvu un aimaru tautām. Līdz 1825. gadam valsts bija Spānijas kolonija. Pie Sukres pilsētas spāņi tika sakauti, un nodibinājās republika. Jauno valsti nosauca par Bolīviju, brīvības cīnītāja Simona Bolivara vārdā. Tādēļ Sukre vēl joprojām tiek uzskatīta par Bolīvijas galvaspilsētu, lai gan valdība atrodas Lapasā.

Bolīvija ir demokrātiska republika, kas sastāv no deviņiem departamentiem un simtu divpadsmit provincēm. Galvaspilsēta ir Sukre, bet lielākā pilsēta ir Santakrusa. Bolīvija ir jaunattīstības valsts ar vidēju tautas attīstības indeksu. Ekonomika galvenokārt balstās uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, zvejošanu, kalnrūpniecību un vieglo rūpniecību. Bolīvija ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, it īpaši alvu. Bolīvija bieži dēvē arī par alvas zemi. Te iegūst arī svinu, cinku, sudrabu un citus metālus.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar veiktajiem pētījumiem ir secināts, ka Bolīvijas teritorija ir apdzīvota jau vismaz 13 000 gadu. Līdz pat 16. gadsimtam, kad šeit ieradās spāņi, teritorijā bija valdījušas vairākas civilizācijas un pastāvējušas daudzas ietekmīgas karaļvalstis.

1524. gadā Atlantijas okeāna krastos piestāja spāņi, aizsākot kontinenta kolonizāciju un inku impērijas pakļaušanu. Jau pēc desmit gadiem tika nodibināta pirmā spāņu apmetne, jo inki nespēja pretoties spēcīgajiem iebrucējiem. Spāņu koloniālisma periodā Bolīvijas teritoriju dēvēta par „Augšējo Peru”. 1545. gadā Potosi kalna rajonā atklāja bagātīgus sudraba iegulumus.

Spāņu kundzība ilga vairāk kā trīs gadsimtus, taču Napoleona kari 18. gadsimtā vājināja Spāniju un daudzas republikas Dienvidamerikā centās to izmantot. 1809. gadā Bolīvija pasludināja neatkarību, taču tikai 1825. gada 6. augustā nodibināja Bolīvijas Republiku. Valsti nosauca par godu Dienvidamerikas atbrīvotājam Simonam Bolivaram. Pēc neveiksmīga mēģinājuma apvienot Bolīviju ar Peru valstī sekoja valsts apvērsums un pilsoņkarš. Kara rezultātā Bolīvija zaudēja Atakamas provinci, kura pārgāja Čīles teritorijā, Brazīlijai atdeva daļu no Akri štata, bet Paragvajai daļa no Čako teritorijas, kura ir bagāta ar naftas rezervēm. Par revolūcijas kustības vadoni kļuva Ernesto Če Gevara. 1982. gadā pēc valsts apvērsuma valstī atkal tika ieviesta demokrātijas.

2003. gadā notika plaši protesti pret Bolīvijas dabasgāzes rezervju pārdošanu Amerikas Savienoto Valstu kompānijām zem tirgus cenas. Tajos gāja bojā 80 cilvēki un vēl simtiem tika ievainoti.[1] Sākās politiska nestabilitāte un 2005. gada vēlēšanās uzvarēja kreisais aktīvists, etniskais indiānis Evo Moraless no partijas Kustība uz sociālismu. Viņš kļuva par pirmo prezidentu indiāni šīs valsts vēsturē, lai gan Bolīvijā indiāņi ir lielākā daļa iedzīvotāju. Pēc viņa ierosinājuma tika izstrādāta jauna konstitūcija un 2009. gadā ar referendumu tā tika apstiprināta. Tajā tika noteiktas indiāņu tiesības un uzsvērta šīs valsts etniskā dažādība. Bolīvijas Republika kļuva par Bolīvijas Daudznacionālo Valsti.[2]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bolīvija ir valsts, kas atrodas Dienvidamerikas centrālajā daļā, uz dienvidrietumiem no Brazīlijas. Bolīvijas teritorija aizņem 1 098 581 km², tā pēc platības ir divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē un piektā lielākā valsts Dienvidamerikā. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras un kā arī lielākā valsts Rietumu puslodē, kam nav pieejas jūrai. Augstākais punkts ir Nevado Sajama, kura augstums ir 6 542 metri virs jūras līmeņa un atrodas Oruro departamenta rietumos. Lielāko daļu no valsts teritorijas aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Kopumā valsts teritoriju raksturo liela ekoloģisko zonu dažādība, rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, savukārt austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Zemākais punkts ir Paragvajas upe, kas atrodas 90 metrus virs jūras līmeņa. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikaka.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bolīvijas klimats ir ļoti daudzveidīgs un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla, tāpēc klimats dažādos valsts reģionos mēdz būt pat ļoti atšķirīgs. No novembra līdz martam visā valstī ir lietus sezona. Valsts galvaspilsētā ir vēsas ziemas, un pat sniegs. Sausuma sezonas laikā gaisa temperatūra ir mēreni silta un laiks ir saulains. Valts zemienēs gaisa temperatūra ir augstāka un laika apstākļi ir karstāki. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir ap + 15°C, bet jūlijā ap + 24°C.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bolīvija ir sadalīta deviņos departamentos un simtu divpadsmit provincēs. Katru no Bolīvijas departamentiem pārvalda gubernators, kas tiek ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās.

Karogs Ģerbonis Departaments Administratīvais
centrs
Platība
(km²)
Iedzīvotāju skaits
Beni departaments
Departamento del Beni
Trinidāda 213 564 420 000 (2006)
Čukisakas departaments
Departamento de Chuquisaca
Sukre 51 524 572 165 (2005)
Kočabambas departaments
Departamento de Cochabamba
Kočabamba 55 631 1 750 000 (2007)
Lapasas departaments
Departamento de La Paz
Lapasa 133 985 2 350 466 (2001)
Oruro departaments
Departamento de Oruro
Oruro 53558 384 494 (2005)
Pando departaments
Departamento de Pando
Kobiha 63 827 60 995 (2005)
Potosi departaments
Departamento de Potosí
Potosi 118 218 709 013 (2001)
Santakrusas departaments
Departamento de Santa Cruz
Santakrusa 370 621 2 433 602 (2005)
Tarihas departaments
Departamento de Tarija
Tariha 37 623 391 226 (2005)

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja 2001. gadā Bolīvijā dzīvoja 8,27 iedzīvotāji, tad 2012. gadā jau dzīvoja 10,56 miljoni un ar katru gadu iedzīvotāju skaits pieaug. Bolīvijas lielākās pilsētas ir Santakrusa, Sukre un Lapasa.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Bolivian Leader Resigns and His Vice President Steps In» (angliski). The New York Times. Skatīts: 2016. gada 19. jūlijā.
  2. «Evo Morales hails 'new Bolivia' as constitution is approved» (angliski). The Guardian. Skatīts: 2016. gada 19. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]