Bosnijas un Hercegovinas Federācija
| Bosnijas un Hercegovinas Federācija Federacija Bosne i Hercegovine Федерација Босне и Херцеговине |
|||
|
|||
 Bosnijas un Hercegovinas Federācijas atrašanās vieta Bosnijā un Hercegovinā
|
|||
| Pārvaldes centrs | Sarajeva | ||
|---|---|---|---|
| Oficiālā valoda | bosniešu valoda, horvātu valoda, serbu valoda | ||
| Valsts |  Bosnija un Hercegovina
| ||
| Administrācija | |||
| - Prezidents | Q6764419 | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 26 110,5 km² | ||
| Iedzīvotāji (2013. gadā) | |||
| - Kopā | 2 219 220 | ||
| - Blīvums | 85/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Valūta | konvertējamā marka (BAM) | ||
| ISO 3166 | BA-BIH | ||
 Bosnijas un Hercegovinas Federācija Vikikrātuvē | |||
Bosnijas un Hercegovinas Federācija (bosniešu, horvātu un serbu: Federacija Bosne i Hercegovine, Федерација Босне и Херцеговине) ir viens no diviem politiskajiem veidojumiem, kas veido Bosnijas un Hercegovinas valsti, otrs ir Serbu Republika. Federāciju veido 10 autonomi kantoni ar savu valdību. Tajā galvenokārt dzīvo bosnieši un horvāti. Bosnijas un Hercegovinas Federācijas administratīvais centrs ir Sarajeva.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]1991. gada oktobrī, pēc tam kad Bosnijas un Hercegovinas parlaments bija pieņēmis suverenitātes memorandu, serbu deputāti izveidoja atsevišķu parlamentu. 1992. gada 29. februārī—1. martā Bosnijā un Hercegovinā notika referendums, kurā piedalījās 64% republikas balsstiesīgo iedzīvotāju (serbi to boikotēja), no kuriem 98% nobalsoja par neatkarību. 3. martā Bosnija un Hercegovina pasludināja neatkarību. 7. aprīlī serbu apdzīvotās Bosnijas un Hercegovinas teritorijas pasludināja izstāšanos no Bosnijas un Hercegovinas.
Tas izraisīja Bosnijas karu, kurā Bosnijas serbus militāri atbalstīja Dienvidslāvijas Federatīvā Republika. 1995. gada augustā konfliktā iesaistījās NATO gaisa spēki, bombardējot Bosnijas serbu armijas pozīcijas, kas piespieda serbus uzsākt miera sarunas. Gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā tika izveidotas divas autonomas teritorijas — Bosnijas un Hercegovinas Federācija un Serbu Republika.
Bosnijas un Hercegovinas Federācijas kantoni
[labot | labot pirmkodu]| Karte | Karogs | Ģerbonis | Kantons | Nosaukums bosniešu valodā | Administratīvais centrs | Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (2013)[1] | Pašvaldību skaits | ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |  |  | Bosniešu Podriņes kantons Goražde | Bosansko-podrinjski kanton Goražde | Goražde | 504,6 | 25 336 | 3 | BA-05 |
 |  |  | Centrālās Bosnijas kantons | Srednjobosanski kanton | Travnika | 3 189 | 273 149 | 11 | BA-06 |
 |  |  | Hercegovinas-Neretvas kantons | Hercegovačko-neretvanski kanton | Mostara | 4 401 | 236 278 | BA-07 | |
 | Kantons 10 | Kanton 10 | Livna/Tomislavgrada | 4 934,1 | 90 727 | 6 | BA-10 | ||
 |  |  | Posavinas kantons | Posavski kanton | Orašje | 325 | 48 089 | BA-02 | |
 |  |  | Rietumhercegovinas kantons | Zapadnohercegovački kanton | Široki Brijega | 1 362 | 97 893 | 4 | BA-08 |
 |  |  | Sarejavas kantons | Kanton Sarajevo | Sarajeva | 1 276,9 | 438 443 | 9 | BA-09 |
 |  |  | Tuzlas kantons | Tuzlanski kanton | Tuzla | 2 649,0 | 477 278 | 13 | BA-03 |
 |  |  | Unas-Sanas kantons | Unsko-sanski kanton | Bihača | 4 125 | 299 343 | 8 | BA-01 |
 |  |  | Zenicas-Dobojas kantons | Zeničko-dobojski kanto | Zenica | 3 415,3 | 385 067 | 12 | BA-04 |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «First release». Federal Office of Statistics, Federation of Bosnia and Herzegovina. 2011. gada 30. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. maijā. Skatīts: 2011. gada 31. augustā. Arhivēts 2013. gada 11. maijā, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bosnijas un Hercegovinas Federācija.
| Šis ar Bosniju un Hercegovinu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|