Botriolepidīdi
| Botriolepidīdi Bothriolepididae Cope, 1886 | |
|---|---|
 Bothriolepis canadensis rekonstrukcija | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomatha) |
| Klase | Bruņuzivis (Placodermi) |
| Apakšklase | Antiarhi (Antiarchi) |
| Kārta | Euantiarcha |
| Dzimta | Botriolepidīdi (Bothriolepididae) |
| Iedalījums | |
Botriolepidīdi (Bothriolepididae) ir izmirušu bruņuzivju antiarhu dzimta, kas dzīvoja devona periodā. Botriolepidīdi bija no dažiem centimetriem līdz apmēram 1 metram lielas zivis. Stratigrāfijā tos izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai. Latvijā ir zināmas divas botriolepidīdu ģintis - Bothriolepis un Grossilepis.
Aprasts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķermenis ar ne pārāk garu horizontāli saplacinātu rumpja bruņu kārbu un garu, vāji heterocerkālu astes daļu. Zvīņu sega ir stipri reducēta, kores zvīņu nav. Krūšu spura ir gara un sniedzas aiz rumpja bruņu kārbas aizmugurējās malas. Spuras distālais segments daudz šaurāks un īsāks par proksimālo.
Botriolepidīdus raksturo galvas vairoga sešstūrainā forma ar samērā izteiktiem stūriem, kā arī neliela izmēra aizpineālais kauls (Pp), kurš nesaskaras ar galvas vairoga sānu kauliem (La). Attiecīgi pakauša kauls (Nu) veido orbitālā atvēruma aizmugurējās malas daļu. Priekšējais vidējais muguras kauls (AMD) ir ar platu priekšējo malu. Processus obstans uz ADL ir labi attīstīti. Pakaļējais sānu-muguras kauls (PDL) un pakaļējais sānu kauls (PL) ir saauguši kopā, izveidojot kopīgu sānu jaukto kaulu (MxL). Pusmēness kauls (Sm) ir nepāra.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- † dzimta: Bothriolepididae Cope, 1886
- † ģints: Bothriolepis Eichwald, 1840
- † ģints: Briagalepis (Long et al., 1990)
- † ģints: Grossilepis Stensiö 1948
- † ģints: Monarolepis (Young 1988)
- † ģints: Vietnamaspis Long et al., 1990