Pāriet uz saturu

Botriolepji

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Bothriolepis)
Botriolepji
Bothriolepis Eichwald 1840
Bothriolepis canadensis fosilija
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomatha)
KlaseBruņuzivis (Placodermi)
ApakšklaseAntiarhi (Antiarchi)
KārtaĪstie antiarhi (Euantiarcha)
DzimtaBotriolepidīdi (Bothriolepididae)
ĢintsBotriolepji (Bothriolepis)
Botriolepji Vikikrātuvē

Botriolepji (Bothriolepis) ir izmirusi antiarhu bruņuzivju ģints, kas devona periodā bija plaši izplatīta visā pasaulē ar lielāko sugu skaitu antiarhu starpā. Ģinti pirmo reizi aprakstīja un nosaukumu deva Eihvalds 1840. gadā. Nosaukums Bothriolepis veidots no grieķu vārdiem βόθρος — bedrīte un λεπῐ́ς — zvīņas, sakarā ar bedrainu ornamentējumu uz kaula bruņu plātnēm. Ģints tipveida suga ir Bothriolepis ornata. Ģints ir plaši sastopama Latvijas devona nogulumos.

Botriolepja rekonstrukcija

Dažāda izmēra zivis, var sasniegt līdz 1 m garumu. Priekšējais vidējais muguras kauls (AMD) sašaurinās no sānu stūriem virzienā uz priekšējo un aizmugurējo galu. Uz tā aizmugurējās sānu malas uzguļ sānu jauktais kauls (MxL). Pakaļējais vidējais muguras kauls (PMD) stipri sašaurinās virzienā uz priekšējo galu. MxL plātnes dorsālā daļa ir platāka, nekā priekšējam sānu-muguras kaulam (ADL). Sutūrās šuves starp dorsālajām un ventrālajām rumpja bruņu plātnēm ir samērā šauras. Ornamentējums ir samērā rupjš, juvenīlām formām sīki šūnains, pieaugušajiem īpatņiem šūnains vai apvienots īsos valnīšos un tuberkulās, kas bieži vien ir izvietojas koncentriski vai radiāli.[1]

Botriolepju ģintī ir zināmas vairāk, kā 100 sugu. Šajā sarakstā ir minētas dažas no tām.

  • Bothriolepis

u.c.

  1. Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 164. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]