Brčko apgabals
| Brčko apgabals Брчко Дистрикт, Brčko Distrikt |
|||
| — Bosnijas un Hercegovinas apgabals — | |||
 |
|||
|
|||
 Brčko apgabala atrašanās vieta Bosnijā un Hercegovinā
|
|||
| Pārvaldes centrs | Brčko | ||
|---|---|---|---|
| Lielākā pilsēta | Brčko | ||
| Oficiālā valoda | bosniešu, horvātu, serbu | ||
| Valsts |  Bosnija un Hercegovina
| ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 493 km² | ||
| Iedzīvotāji (2013) | |||
| - Kopā | 93 028 | ||
| - Blīvums | 188,7/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| ISO 3166-2 | BA-BRC | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Brčko apgabals Vikikrātuvē
| |||
.jpg)
Brčko apgabals (serbu: Брчко Дистрикт, Brčko Distrikt, izrunā: [br̩̂t͡ʃkɔː]) ir Bosnijas un Hercegovinas administratīvā vienība, kas atrodas valsts ziemeļaustrumos. Apgabala administratīvais centrs ir Brčko. Tas ir vienīgais Bosnijas un Hercegovinas apgabals, jo pārējā valsts ir sadalīta vai nu Serbu Republikā, vai nu Bosnijas un Hercegovinas federācijas kantonos. 2013. gadā aptuveni 42% no visiem apgabala iedzīvotājiem bija bosnieši, 35% — serbi, 21% — horvāti. Rajona platība ir 208 km² ar kopējo iedzīvotāju skaitu aptuveni 87 332 (2007. gada aplēses). Tās galvaspilsēta ir Brčko pilsēta, kurā dzīvo aptuveni 31 500 iedzīvotāju (2007. gada aplēses).
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Brčko rajons tika izveidots pēc šķīrējtiesas procesa, ko vadīja ANO Augstā pārstāve Bosnijā un Hercegovinā. Tomēr Deitonas miera līgumos process varēja izšķirt tikai strīdu par robežlīniju starp vienībām (robežu). Brčko rajonu veidoja visa bijušās Brčko pašvaldības teritorija, no kuras 48% (ieskaitot Brčko pilsētu) atradās Serbu Republikā, bet 52% bija Bosnijas un Hercegovinas federācijā. Pēc kara Eiropas Savienība saglabāja diplomātisko klātbūtni, lai uzturētu mieru šajā reģionā.[1]
2006. gadā saskaņā ar ANO Novērošanas misijas rīkojumu tika atcelti visi "vienību tiesību akti Brčko apgabalā un robežlīnijā". Ar Brčko uzrauga Sjūzenas Džonsones pieņemto rezolūciju tiek atcelti visi likumi par Bosnijas un Hercegovinas federālajām vienībām šajā apgabalā, kā arī tiek atcelta robežlīnija. Lēmums nosaka apgabala likumus un Bosnijas un Hercegovinas valsts likumus (tostarp Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas likumus) par pamata tiesību principiem apgabalā.
Brčko bija vienīgais Deitonas miera līguma elements, kas netika pabeigts. Šķīrējtiesas līgums tika pabeigts 1996. gada aprīlī, kā rezultātā tika izveidots "apgabals", kā minēts iepriekš, ko pārvalda starptautiskā pārstāvniecība EDSO.
Pirmais EDSO pārstāvis Brčko apgabalā ieradās 1996. gada jūnijā. Pirms šī datuma Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) bija neliela pārstāvniecība, kuru sākotnēji vadīja Rendolfs. Hemptona. Tikmēr, pirms Brčko rajons varēja tikt pārstāvēts saskaņā ar pēcpatvaļīgajiem līgumiem, notika pašvaldību vēlēšanas un tika nodrošinātas humānās palīdzības paketes, sadarbojoties aģentūrām USAID un [[:en: ECHO ģenerāldirektorāts. Eiropas civilās aizsardzības un humānās palīdzības operācijas. Rajons bija pazīstams kā dažādu starptautisku Bosnijas un Hercegovinas atjaunošanas programmu centrs, ko galvenokārt virzīja ārvalstu valdības, īpaši ASV.
Sākotnēji teritoriju pārvaldīja starptautiskā sabiedrība. Brčko rajons oficiāli tika izveidots 2000. gada 8. martā, kad kļuva skaidrs, ka abas vienības nevar izlemt, kura teritorija ir jāpiešķir katrai pusei. Valdību veido vienādās daļās trīs etniskās grupas. Papildus savai administrācijai reģions iegūst savus pasta, nodokļu un policijas tiesību aktus.
Līdz 2012. gada augustam vietējā līmenī ievēlētām amatpersonām palīdzēja starptautisks uzraugs. Uzraudzītājam tika piešķirtas plašas pilnvaras, tostarp pilnvaras paziņot saistošus lēmumus. Tā ir atbildīga par bēgļu atgriešanās atvieglošanu, demokrātiskas un daudznacionālas valdības veicināšanu un ekonomikas atjaunošanu. EDSO un EUFOR saglabāja savu klātbūtni rajonā pēc uzraudzības apturēšanas un Eiropas Savienības delegācija izveidoja semināru Brčko. Augstā pārstāvja pilnvaras paliek nemainīgas.
Nolikums federācijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Brčko rajons, lai gan teorētiski to pārvalda abas Bosnijas federālās vienības, praksē ir Bosnijas un Hercegovinas trešā teritoriālā vienība, kurai ir tādas pašas tiesības kā Bosnijas Serbu Republikai un Bosnijas un Hercegovinas Federācijai.
Brčko atrodas tiešā federācijas pārvaldībā, bet rajons tiek uzskatīts par brīvu teritoriju, tas ir, abu federālo vienību pārvaldību vai pat kā kopīgu teritoriju starp tām kondomīnijs .
Robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Brčko dienvidos un ziemeļrietumos robežojas ar Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, austrumos un rietumos ar Bosnijas Serbu Republiku, ziemeļos ar Horvātijas Republiku un uz ziemeļaustrumiem ar Serbijas Republika.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1971
- Iedzīvotāju skaits bija 74 771 iedzīvotājs, kas sadalījās šādi:
- Bosnieši - 30 181 (40,36%)
- Horvāti - 24 925 (33,33%)
- Serbi - 1086 (1,45%)
- Dienvidslāvi 5 %
- Citi — 870 (1,18%)
- 1991
- Pirms kara Brčko pašvaldībā dzīvoja 87 332 iedzīvotāji, tostarp:
- Bosnieši - 45 %
- Horvāti - 25 %
- Serbi - 21 %
- Dienvidslāvi 6 %
- Citi - 3%
- 1997
- Rajona teritorijas iedzīvotāju skaits ir 33 623 iedzīvotāji, tai skaitā:
- Bosnieši - 10 569 (31,39%)
- Horvāti - 2650 (7,81%)
- Serbi - 18 193 (52,09%)
- Dienvidslāvi 5 %
- Citi — 0,4%
Oficiāla tautas skaitīšana nav notikusi kopš 1991. gada, tāpēc daži šeit sniegtie dati ir tikai aplēses.
- 2006
- Apgabala iedzīvotāju skaits tika lēsts 78 863 cilvēku apmērā, kas sadalīti šādi:
- 1961. gada tautas skaitīšana
-
Brčko etniskā struktūra pēc apdzīvotām vietām 1961.
-
Brčko etniskā struktūra pēc apdzīvotām vietām 1961.
-
Bosniešu īpatsvars Brčko pēc apmetnēm 1961.
-
Horvātu īpatsvars Brčko pēc apdzīvotām vietām 1961.
-
Brčko serbu īpatsvars pēc apdzīvotām vietām 1961.
- 1971. gada tautas skaitīšana
-
Brčko etniskā struktūra pa apdzīvotām vietām 1971.
-
Brčko etniskā struktūra pēc apdzīvotām vietām 1971.
-
Bosniešu īpatsvars Brčko pēc apmetnēm 1971.
-
Horvātu īpatsvars Brčko pēc apdzīvotām vietām 1971.
-
Brčko serbu īpatsvars pēc apdzīvotām vietām 1971.
- 1981. gada tautas skaitīšana
-
Brčko etniskā struktūra pēc apdzīvotām vietām 1981.
-
Brčko etniskā struktūra pēc apdzīvotām vietām 1981.
-
Bosniešu īpatsvars Brčko pēc apmetnēm 1981.
-
Horvātu īpatsvars Brčko pēc apdzīvotām vietām 1981.
-
Serbu īpatsvars Brčko pa apdzīvotajām vietām 1981.
- 1991. gada tautas skaitīšana
-
Brčko etniskā struktūra pa apdzīvotām vietām 1991.
-
Brčko etniskā struktūra pēc apdzīvotām vietām 1991.
-
Bosniešu īpatsvars Brčko pēc apmetnēm 1991.
-
Horvātu īpatsvars Brčko pēc apdzīvotām vietām 1991.
-
Brčko serbu īpatsvars pēc apdzīvotām vietām 1991.
- 2013. gada tautas skaitīšana
-
Brčko etniskā struktūra pa apdzīvotām vietām 2013. g.
-
Brčko etniskā struktūra pa apdzīvotām vietām 2013.
-
Bosniešu īpatsvars Brčko apdzīvotajās vietās 2013. g.
-
Horvātu īpatsvars Brčko pēc apdzīvotām vietām 2013.
-
Serbu īpatsvars Brčko pa apdzīvotām vietām 2013. g.
Atrašanās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Brčko rajonā ir 59 apdzīvotas vietas: {{kolonnas|skaitlis=5|
- Apgriešana
- Boče
- Boderista
- Brcko
- Brezik
- Brezovo Polje
- Brezovo Polje Seal
- Brka
- Brods
- Bukovac
- Bukvik Donji
- Bukvik Gornji
- Buzekara
- Ceriks
- Čađavac
- Cande
- Čoseta
- Dondži Rahičs
- Dondžis Zovīks
- Dubrave
- Dubravice Donje
- Dubravice Gornje
- Gajevi
- Gorice
- Gornji Rahičs
- Gornji Zovik
- Grbavica
- Gredice
- Islamovac
- Krbeta
- Krepšičs
- Laništa
- Lukavac
- Maoča
- Markovičs Poljē
- Ograđenovac
- Omerbegovača
- Palanka
- Populārs astoņkājis
- Potočari
- Rašljani
- Ražļjevo
- Repino Brdo
- Sandiči
- Skakava Donja
- Skakava Gornja
- Slijepčeviči
- Stanovi
- Šatoroviči
- Štrepci
- Trnjaci
- Ulise
- Ulovičs
- Vitanoviči Donji
- Vitanoviči Gornji
- Vucilovac
- Vujičići
- Vukšić Donji
- Vuksic Gornji
Valdība un politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Brčko rajona asamblejā ir 29 vietas. Vietas katrai partijai tiek sadalītas šādi:
- 6 vietas Serbijas Demokrātiskā partija
- 5 vietas no Sociāldemokrātiskā partija
- 4 vietas no Demokrātiskās rīcības partijas
- 3 vietas Horvātu Demokrātiskā savienība
- 3 vietas no partijas Bosnijai un Hercegovinai
- 2 vietas Neatkarīgo sociāldemokrātu aliansē
- 2 vietas no Horvātu zemnieku partijas
- 2 vietas no Srpskas Republikas Sociālistiskās partijas
- 1 vieta no Demokrātiskā partija
- 1 neatkarīga kandidāta vakance
Pēc etniskās piederības:
Darba vadītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Brčko rajonam tika iecelts starptautiskais uzraugs. Viņš pilda arī Augstā pārstāvja vietnieka pienākumus. Šis amats tika apturēts 2012. gadā. Šo amatu pildīja šādi priekšnieki:
ASV Roberts Viljams Farrands,7. marts 1997 - 2. jūnijs 2000- ASV Gerijs L. Metjūss, 2. jūnijs 2000 — 14. marts 2001
- Veidne:Valsts dati VĀCIJA Gerhards Sontheim, 14. marts 2001 — 20. aprīlis 2001 (pagaidu)
- ASV Henrijs Lī Klārks, 20. aprīlis 2001 — 1. oktobris 2003
- Veidne:Valsts dati VĀCIJA Gerhards Sontheim, 1. oktobris 2003 — 16. janvāris 2004 (pagaidām)
- ASV Sūzena Rokvela Džonsone, 16. janvāris 2004 - 1. oktobris 2006
- ASV Raffi Gregorian, 1. oktobris 2006 — 2. augusts 2010
GER Gerhard Sontheim, 2. augusts 2010 — 22. septembris 2010 (pagaidu)- ASV Roderiks Mūrs, 22. septembris 2010 — ?
Mēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rajonā pie varas bija šādi mēri:
- Miodrag Pajić (serbs) 1993 - 13. novembris 1997
- Borko Reljičs (serbs) 13. novembris 1997. — 15. aprīlis 1999.
- Sinisa Kisić (Serbija) 15. aprīlis 1999. — 12. novembris 2003
- Ivans Krndelj (horvāts) 12. novembris 2003. — 3. decembris 2003
- Branko Damjanačs (Serbs) 3. decembris 2003 - 8. decembris 2004
- Mirsad Djapo (Bosnija) 8. decembris 2004 - 12. februāris 2009
- Dragans Pajičs (serbs) 12. februāris 2009 — ?
Izcili cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Edo Maaika — reperis
- Mladens Petrichs —Horvātijas izlases futbolists
- Vesna Pisaroviča — popdziedātāja
- Lepa Brena — dziedātāja
- Edvīns Kanka Čudičs — cilvēktiesību aizstāvis no Bosnijas
- Anils Derviševičs — volejbola kluba "Denver-Area" īpašnieks, Bosnijas un Hercegovinas sieviešu volejbola izlases treneris
- Jenana Šeganoviča — pianists
- Antons Maglika — horvātu futbolists
- Jasmins Imamovičs — politiķis
- Nataša Voinoviča — serbu modele
- Mato Tadičs — tiesnesis
- Brankica Mihailovičs — serbu volejbolists, pasaules un Eiropas čempions, sudraba medaļas ieguvējs 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
- Inesa Jankoviča — serbu modes dizainere
- Nikola Kovačs — profesionāls spēlētājs Counter-Strike: Global Offensive
| Šis ar Bosniju un Hercegovinu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|