Budenbroki
Budenbroki (vācu: von Buddenbrock) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15. gadsimta sākuma un vēlāk izplatījusies Zviedrijā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uzskata, ka Budenbroku dzimtas Baltijas atzars cēlies no Hanzas tirgotāja Henrika Budenbroka, kuram 1415. gadā ordenis izlēņoja Mālpili (Lemburg).[1] Zviedru Vidzemes laikā landrāts Heinrihs Gothards Budenbroks (1648–1727) bija Lielāsmuižas (Essenhof), Vērenes (Fehren), Ķeipenes (Kaipen), Ozolu muižas (Öselshof) un Liepas muižas (Lindenhof) īpašnieks, kurš pēc Lielā Ziemeļu kara sākuma 1701. gadā Vidzemes aizstāvēšanai Koknesē organizēja Livonijas dragūnu eskadronu.
Viņa dēls Kaspars Frīdrihs fon Budenbroks (miris 1737) bija Vidzemes landmaršals no 1733. gada, bet otrs dēls Henriks Magnuss fon Budenbroks (1685–1743) Lielā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas armijā uzdienējās no kapteiņa (1711) līdz ģenerālmajora (1721) pakāpei. 1729. gadā Henrika Magnusa Budenbroka dzimtu ierakstīja Zviedrijas dižciltīgo matrikulā un 1731. gadā piešķīra baronu titulu. 1742. gadā dzimtu ierakstīja arī Vidzemes bruņniecības matrikulā. Pēc militārām neveiksmēm krievu—zviedru kara laikā viņam 1743. gadā piesprieda nāvessodu.
Muižas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Budenbroka (Schujenpahlen), Mēdzūla (Meslou, Meßlaw, Meselau, Mehdsaule), Taurupe (Taurup), Vecpiebalga (Schloß Pebalg), Zaube (Schloß Jürgensburg), Vibroka (Sudden), Puikule (Puikeln), Ēvele (Wohlfart), Sprēstiņi (Spurnal), Lielā muiža (Essenhof), Vērene (Fehren), Zādzene (Saadsen), Kliķi (Kusemannshof, Kliechenhof), Jaunā muiža (Neuhof), Ungurpils (Schloß Pürkeln), Aloja (Allendorff), Gulbēre (Gulbern), Grava (Kohlhausen), Lazdona (Lasdon), Skujene (Schloß Schujen), Lodes muiža (Lodenhof) u.c. muižas.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Livländische Güterurkunden (aus den Jahren 1207 bis 1500), Band 1, Hrsg. Hermann von Bruiningk. Rīga: Kommssionsverlag Jonck & Poliewsky, 1908, Nr. 188.