Aloja

Aloja
Aloja;
	Novada pilsēta
	Alojas pilsētas dome
; Karogs	; Ģerbonis
	Aloja Aloja
	Koordinātas: 57°46′0″N 24°53′14″E / 57.76667°N 24.88722°EKoordinātas: 57°46′0″N 24°53′14″E / 57.76667°N 24.88722°E
Valsts	Latvija
Novads	Limbažu novads
Pilsētas tiesības	kopš 1992. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Allendorf
Administrācija
• Alojas apvienības pārvaldes vadītājs	Rihards Būda
Platība
• Kopējā	2,7 km2
• sauszeme	2,6 km2
• ūdens	0,0 km2
Iedzīvotāji (2025)
• kopā	1 046
• blīvums	396,2 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-4064
Mājaslapa	www.aloja.lv
	Aloja Vikikrātuvē

Aloja (IPA: [aluɔja]) ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā. Atrodas 120 km no Rīgas, 32 km no Limbažiem. Teritoriju no visām pusēm ieskauj Alojas pagasts.

Alojā atrodas pilsētas un pagasta pārvalde, vidusskola, sporta halle, kultūras nams, bibliotēka, muzejs, pareizticīgo un luterāņu baznīca.

Ģeogrāfija

Atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā.^[3]

Vidējā temperatūra: -5,5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 800 mm gadā.^[3]

Transports

Galvenie pilsētas autoceļi ir P13 (Limbaži-Aloja) un P15 (Ainaži-Matīši-(Valmiera)), vietējie ceļi ir V120 (Aloja-Vīķi) un V139 (Aloja-Stūri).

Nosaukums

Vietvārds "Aloja", iespējams, atvasināts no senā nosaukuma Ale, kas bija sens lībiešu un latgaļu apdzīvoto zemju robežciems. Rīgas arhibīskapijā ietilpa 12 lieli Tālavas ciemi, un vienu no tiem pie līvu Metsepoles robežas sauca par Ali, tagadējo Aloju.^[4]

Vēsture

Vēstures avotos Aloja pirmoreiz minēta 1449. gadā Ungurpils muižas zemē.^[5] Ievērojama attīstība sākās tikai pēc 1920. gada muižu zemju sadalīšanas. 1925. gadā piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss, pagasta centrs. 1927. gadā ciemā bija 54 nami, pienotava, pasta un telegrāfa centrāle.

1937. gadā caur Aloju tika atklāta Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija. (1996. gadā satiksme tika slēgta.) Dzelzceļš paātrināja ciema attīstību, tika atvērti veikali un galdnieku darbnīcas, uzbūvēta spirta un cietes fabrika.

1950. gadā ieguva pilsētciemata tiesības,^[6] 1950.-1956. gadā rajona centrs. Kopš 1992. gada — pilsēta.

Iedzīvotāji

2021. gadā pilsētā bija 1071 iedzīvotāji, no kuriem 92% bija latvieši.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	539	—
1959	1 184	+3.33%
1970	1 357	+1.25%
1979	1 565	+1.60%
1989	1 565	+0.00%
2000	1 589	+0.14%
2010	1 375	−1.44%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	1 352	−1.67%
2012	1 346	−0.44%
2013	1 333	−0.97%
2014	1 305	−2.10%
2015	1 295	−0.77%
2016	1 234	−4.71%
2017	1 199	−2.84%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2018	1 197	−0.17%
2019	1 171	−2.17%
2020	1 149	−1.88%
2021	1 111	−3.31%
2022	1 084	−2.43%

Etniskā struktūra

Gads	Kopā	Latvieši	Krievi	Baltkrievi	Ukraiņi	Poļi	Lietuvieši	Igauņi	Citi^[8]
1935	539	529 (98,14%)	2 (0,37%)	2 (0,37%)	nez.	0 (0%)	0 (0%)	5 (0,93)	0 (0%)
1970	1357	1258 (92,7%)	37 (2,73%)	18 (1,33%)	11 (0,81%)	14 (1,03%)	3 (0,22%)	nez.	16 (1,18%)
1979	1565	1454 (92,9%)	50 (3,2%)	20 (1,28%)	10 (0,64%)	13 (0,83%)	3 (0,19%)	nez.	15 (0,96%)
1989	1565	1460 (93,3%)	49 (3,1%)	20 (1,3%)	6 (0,4%)	14 (0,9%)	5 (0,3%)	nez.	11 (0,7%)
2000	1589	1484 (93%)	41 (3%)	17 (1%)	9 (1%)	17 (1%)	11 (1%)	nez.	10 (1%)
2011	1231	1161 (94,3%)	25 (2,03%)	14 (1,14%)	9 (0,73%)	7 (0,57%)	4 (0,32%)	nez.	11 (0,89%)
2021	1071	987 (92%)	29 (3%)	13 (1%)	6 (1%)	4 (0%)	5 (0%)	nez.	27 (3%)

Ievērojamas personības

Lauris Dzelzītis (1978) ir latviešu aktieris.

Apskates objekti

Alojā nav īpaši populāru apskates objektu. Pilsētā var apskatīt:

luterāņu un pareizticīgo baznīcas;
pieminekli Latvijas Brīvības cīņās (1918-1920) kritušajiem;
pieminekli dzejniekam Auseklim;
pastaigu taku pa ūdensrožu audzētavu;
novadpētniecības muzeju.^[9]
ēku Jūras ielā 16 ar jūgendstilam tuvām pildrežģa konstrukcijām otrajā stāvā.^[5]

Attēli

Pareizticīgo baznīca.
Ūdenstornis uz pilsētas robežas.
Luterāņu baznīca.
Bijusī dzelzceļa stacija.
Mūzikas un mākslas skola.

Atsauces

↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
1 2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
↑ «Aloja». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2023-04-01.
1 2 Latvijas pilsētas. Rīga : "Preses nams". 1999. 54–57. lpp. ISBN 9984-00-357-4.
↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 54. lpp.
↑ OSP
↑ stat.gov.lv
↑ Aloja.lv Apskates objekti

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aloja.

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b63e42f4e46c16aacd00b523e709fdbbeda7040c-1] «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.

[wikidata-817d5437ecc57a6eefd10177383d016610ce6100-2] «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.

[LGA-3] 1 2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020

[4] «Aloja». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2023-04-01.

[LatPils-5] 1 2 Latvijas pilsētas. Rīga : "Preses nams". 1999. 54–57. lpp. ISBN 9984-00-357-4.

[LME-6] Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 54. lpp.

[7] OSP

[GovStat-8] stat.gov.lv

[9] Aloja.lv Apskates objekti

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]