Aloja
- Šis raksts ir par pilsētu. Par bijušo dzelzceļa staciju skatīt rakstu Aloja (stacija).
| Aloja Ale | |||
|---|---|---|---|
| Novada pilsēta | |||
 Alojas pilsētas dome | |||
| |||
  Aloja | |||
| Koordinātas: 57°46′0″N 24°53′14″E / 57.76667°N 24.88722°EKoordinātas: 57°46′0″N 24°53′14″E / 57.76667°N 24.88722°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Limbažu novads | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1992. gada | ||
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Allendorf | ||
| Administrācija | |||
| • Alojas apvienības pārvaldes vadītājs | Rihards Būda | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 2,7 km2 | ||
| • sauszeme | 2,6 km2 | ||
| • ūdens | 0,0 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2024)[2] | |||
| • kopā | 1 060 | ||
| • blīvums | 401,5 iedz./km2 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-4064 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Aloja Vikikrātuvē | |||
Aloja (IPA: [aluɔja]) ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā. Atrodas 120 km no Rīgas, 32 km no Limbažiem. Teritoriju no visām pusēm ieskauj Alojas pagasts.
Alojā atrodas pilsētas un pagasta pārvalde, vidusskola, sporta halle, kultūras nams, bibliotēka, muzejs, pareizticīgo un luterāņu baznīca.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā.[4]
Vidējā temperatūra: -5,5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 800 mm gadā.[4]
Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenie pilsētas autoceļi ir P13 (Limbaži-Aloja) un P15 (Ainaži-Matīši-(Valmiera)), vietējie ceļi ir V120 (Aloja-Vīķi) un V139 (Aloja-Stūri).
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vietvārds "Aloja", iespējams, atvasināts no senā nosaukuma Ale, kas bija sens lībiešu un latgaļu apdzīvoto zemju robežciems. Rīgas arhibīskapijā ietilpa 12 lieli Tālavas ciemi, un vienu no tiem pie līvu Metsepoles robežas sauca par Ali, tagadējo Aloju.[5]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēstures avotos Aloja pirmoreiz minēta 1449. gadā Ungurpils muižas zemē.[6] Ievērojama attīstība sākās tikai pēc 1920. gada muižu zemju sadalīšanas. 1925. gadā piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss, pagasta centrs. 1927. gadā ciemā bija 54 nami, pienotava, pasta un telegrāfa centrāle.
1937. gadā caur Aloju tika atklāta Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija. (1996. gadā satiksme tika slēgta.) Dzelzceļš paātrināja ciema attīstību, tika atvērti veikali un galdnieku darbnīcas, uzbūvēta spirta un cietes fabrika.
1950. gadā ieguva pilsētciemata tiesības,[7] 1950.-1956. gadā rajona centrs. Kopš 1992. gada — pilsēta.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2021. gadā pilsētā bija 1589 iedzīvotāji, no kuriem 93% bija latvieši.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Etniskā struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Kopā | Latvieši | Krievi | Baltkrievi | Ukraiņi | Poļi | Lietuvieši | Igauņi | Citi[9] |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1935 | 539 | 529 (98,14%) | 2 (0,37%) | 2 (0,37%) | nez. | 0 (0%) | 0 (0%) | 5 (0,93) | 0 (0%) |
| 1970 | 1357 | 1258 (92,7%) | 37 (2,73%) | 18 (1,33%) | 11 (0,81%) | 14 (1,03%) | 3 (0,22%) | nez. | 16 (1,18%) |
| 1979 | 1565 | 1454 (92,9%) | 50 (3,2%) | 20 (1,28%) | 10 (0,64%) | 13 (0,83%) | 3 (0,19%) | nez. | 15 (0,96%) |
| 1989 | 1565 | 1460 (93,3%) | 49 (3,1%) | 20 (1,3%) | 6 (0,4%) | 14 (0,9%) | 5 (0,3%) | nez. | 11 (0,7%) |
| 2000 | 1589 | 1484 (93%) | 41 (3%) | 17 (1%) | 9 (1%) | 17 (1%) | 11 (1%) | nez. | 10 (1%) |
| 2011 | 1231 | 1161 (94,3%) | 25 (2,03%) | 14 (1,14%) | 9 (0,73%) | 7 (0,57%) | 4 (0,32%) | nez. | 11 (0,89%) |
| 2021 | 1071 | 987 (92%) | 29 (3%) | 13 (1%) | 6 (1%) | 4 (0%) | 5 (0%) | nez. | 27 (3%) |
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lauris Dzelzītis (1978) ir latviešu aktieris.
Apskates objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Alojā nav īpaši populāru apskates objektu. Pilsētā var apskatīt:
- luterāņu un pareizticīgo baznīcas;
- pieminekli Latvijas Brīvības cīņās (1918-1920) kritušajiem;
- pieminekli dzejniekam Auseklim;
- pastaigu taku pa ūdensrožu audzētavu;
- novadpētniecības muzeju.[10]
- ēku Jūras ielā 16 ar jūgendstilam tuvām pildrežģa konstrukcijām otrajā stāvā.[6]
Attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Pareizticīgo baznīca. -
Ūdenstornis uz pilsētas robežas. -
Luterāņu baznīca. -
Bijusī dzelzceļa stacija. -
Mūzikas un mākslas skola.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ 4,0 4,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ «Aloja». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2023-04-01.
- ↑ 6,0 6,1 Latvijas pilsētas. Rīga : "Preses nams". 1999. 54–57. lpp. ISBN 9984-00-357-4.
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 54. lpp.
- ↑ OSP
- ↑ stat.gov.lv
- ↑ Aloja.lv Apskates objekti
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aloja.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Bijusī Alojas mājaslapa (līdz 2021)
- Aloja Limbažu novada mājaslapā
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||
