Butanols
| Butanols | |
|---|---|
  n-butanola struktūrformula un molekulas modelis |
|
| Ķīmiskā formula | C4H9OH |
| Molmasa | 74,12 g/mol |
| Blīvums | 809,8 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | −89,5 °C (183,7 K) |
| Viršanas temperatūra | 117,73 °C (390,9 K) |
Butanols (butilspirts, propilkarbinols, C4H9OH) ir vienvērtīgs spirts ar četriem oglekļa atomiem molekulā. Butanolam ir 4 struktūrizomēri.
|
 |
 |
 |
|
 |
 |
 |
| 1-butanols (n-butanols) |
otrējais butanols (2-butanols) |
izobutanols (2-metil-1-propanols) |
trešējais butanols (2-metil-2-propanols) |
2-butanols turklāt ir hirāls savienojums un tam ir 2 spoguļizomēri.
Butanols ir bezkrāsains šķidrums ar asu sīveļļas smaku. Trešējais butanols kūst pie 25,4 °C, tādēļ normālos apstākļos ir cieta viela.
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1-butanols veidojas, rūgstot glicerīnam vai mannītam baktēriju Bacterium butylicus iedarbībā. Izobutanols ietilpst sīveļļu jeb fūzeļu sastāvā (tas veidojas no valīna rūgšanas procesos).
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1-butanolu var iegūt, iedarbojoties uz cieti ar baktērijām Bacterium acetobutylicum.
- 2-butanolu iegūst, reducējot metiletilketonu ar ūdeņradi.
- Izobutanolu var izdalīt no sīveļļām, tās pārdestilējot, kā arī no sintēzes gāzes kobalta katalizatora klātienē.
- Trešējo butanolu var iegūt no acetona un metilmagnija halogenīdiem Griņjāra reakcijā.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Butanolu galvenokārt lieto kā šķīdinātāju. To izmanto arī ķīmiskajām sintēzēm un kā degvielu.
|
||||||||
