Pāriet uz saturu

Butanols

Vikipēdijas lapa
Butanols

n-butanola struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C4H9OH
Molmasa 74,12 g/mol
Blīvums 809,8 kg/m3
Kušanas temperatūra −71,5 °C (183,7 K)
Viršanas temperatūra 117,73 °C (390,9 K)

Butanols (butilspirts, propilkarbinols, C4H9OH) ir vienvērtīgs spirts ar četriem oglekļa atomiem molekulā. Butanolam ir 4 struktūrizomēri.

1-butanols ir bezkrāsains viskozs šķidrums ar asu sīveļļas smaku. Sajaucas ar organiskiem šķīdinātājiem. Atšķirībā no metanola, etanola un propanola tas ūdenī šķīst tikai mēreni — 7,6 g uz 100 g ūdens. Ar ūdeni 1-butanols veido azeotropu, kas pie 55,5% butanola masas vārās 93 °C temperatūrā.[1]

1-butanols
(n-butanols)
otrējais butanols
(2-butanols)
izobutanols
(2-metil-1-propanols)
trešējais butanols
(2-metil-2-propanols)

2-butanols turklāt ir hirāls savienojums un tam ir 2 spoguļizomēri. Trešējais butanols kūst pie 25,4 °C, tādēļ normālos apstākļos ir cieta viela.

Atrašanās dabā

[labot | labot pirmkodu]

1-butanols veidojas, rūgstot glicerīnam vai mannītam baktēriju Bacterium butylicus iedarbībā. Izobutanols ietilpst sīveļļu jeb fūzeļu sastāvā (tas veidojas no valīna rūgšanas procesos).

Iegūšana

[labot | labot pirmkodu]

Izmantošana

[labot | labot pirmkodu]

Butanolu galvenokārt lieto kā šķīdinātāju. To izmanto arī ķīmiskajām sintēzēm un kā degvielu.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Двойные водные азеотропные смеси». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 30. martā. Skatīts: 2021. gada 10. oktobrī.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]