Feniletilspirts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Feniletilspirts
2-Phenylethyl alcohol.svg
Feniletilspirta struktūrformula
Ķīmiskā formula C6H5CH2CH2OH
Molmasa 122,17 g/mol
Blīvums 1020 kg/m3
Kušanas temperatūra -27 °C
Viršanas temperatūra 220 °C

Feniletilspirts (benzoletanols, benzilkarbinols, 2-feniletanols, ß-feniletilspirts, ß-hidroksietilbenzols, rožu eļļa, apelsīnu eļļa, C8H10O jeb C6H5CH2CH2OH) ir gaistošs, viskozs šķidrums un ir viena no galvenajām rožu eļļas sastāvdaļām.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodams daudzās dabiskās nozīmīgās esteru eļļās, piemēram, rožu, neļķu, hiacinšu, apelsīnu ziedu, Burbona ģerāniju u.c.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Feniletilspirtu iegūst, reducējot etilfenilacetātu ar spirtu un nātriju, vai hidrogenējot fenilacetaldehīdu niķeļa katalizatora klātbūtnē. Var iegūt arī benzola reakcijā ar etilēna oksīdu AlCl3 klātbūtnē; stirola oksīda hidrogenēšana; pēc Grinjāra reakcijas. Pašreizējās feniletilspirta ražošanas komerciālajās metodēs ietilpst Grinjāra sintēze, Frīdela-Krafta process un katalītiskā hidrogenēšana no stirola oksīda.

Iegūšanas procesa stadijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīmiskajā rūpniecībā iegūstamā tehniskā ß-feniletilspirta attīrīšana notiek šādā secībā:

  1. hloru saturošo piedevu pārziepjošana, neitralizēšana un skalošana;
  2. vakuuma rektificēšana;
  3. piemaisījumu atdestilēšana ar kodīgu tvaiku;
  4. atkārtota vakuuma rektificēšana.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmanto kā konservantu oftalmiskos šķīdumos un kā farmaceitisku līdzekli (antimikrobu), parfimērijā (ziepju aromātiskās piedevas) un pārtikas rūpniecībā (aromātisko pārtikas esenču izgatavošanai). Izmanto arī kā izejvielu ß-feniletilacetāta un dažu citu smaržvielu sintēzei. Insektu apkarošanā feniletilspirtu uzskata par līdzekli pret moskītiem. Zemās cenas, stabilitātes un smaržas kvalitātes dēļ feniletilspirts ir ideāli piemērots ziepju aromāts. Aptuveni 85% feniletilspirta izmanto smaržām. Feniletilspirta izmantošana parasti neizraisa veselības problēmas.

Fizikālās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Feniletilspirtam, iespējams, ir visprestižākais ķīmiskais aromāts no visām aromātiskajām organiskajām vielām parfimērijas pasaulē. To nosaka tā izsmalcinātā dabisko rožu ziedlapiņu smarža. Feniletilspirts ir šķidrums. Stipri sakratot, 100 ml ūdens šķīst 2 ml vielas. 50% spirtā labi šķīst (1:1) un ierobežoti šķīst ūdenī (1:60). Kušanas temperatūra -27 °C, vārīšanās temperatūra 220-222 °C. Molekulmasa: 122,17. C 78,66%, H 8,25%, O 13,10%.

Augstākā labuma I šķira
Smarža Rožu
Organoleptiskais vērtējums, punktos 4,5 4,0
Laušanas rādītājs n(20/d) 1,5310-1,5330 1,5310-1,5330
Blīvums pie 200C, g/cm3 (d(20/4)) 1,021-1,025 1,021-1,025
Spirta masas daļa, %, ne mazāk kā 99,97 99,0
Glabāšanas garantijas laiks, mēneši 12 12

Ķīmiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Feniletanols piedalās parastajās spirtu vai aromātisko savienojumu reakcijās.
  • Feniletanolu izmanto dažādu ķīmisko vielu sintēzē.