Raiskuma pagasts
| Raiskuma pagasts | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Novads: | Cēsu novads | |||||
| Centrs: | Raiskums | |||||
| Kopējā platība:[1] | 174,6 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 165,6 km2 | |||||
| • Ūdens: | 9,0 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 1 328 | |||||
| Blīvums (2022): | 8,0 iedz./km2 | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Raiskuma pagasts Vikikrātuvē
| ||||||
Raiskuma pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā pie Cēsīm. Robežojas ar Vaidavas pagastu, Liepas, Priekuļu, Drabešu, Straupes un Stalbes pagastiem, kā arī Cēsu pilsētu. Pagasta centrs atrodas Raiskumā.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī un Gaujas senlejā. Augstākā vieta pagastā - 103, 5 m vjl. - dienvidaustrumos no Raiskuma. Pagasts ir ļoti ainavisks un bagāts ar dabas un kultūrvēstures mantojumu.
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ezeri un ūdenskrātuves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagasts bagāts ar ezeriem, lielākie ir:
- Ungura ezers (394 ha)
- Raiskuma ezers (78,5 ha)
- Lielais Bauzis (uz robežas ar Vaidavas pagastu, 57,6 ha)
- Auciema ezers (41,4 ha)
- Mazais Bauzis (uz robežas ar Vaidavas pagastu, 32 ha)
- Driškina ezers (17,7 ha)
- Melnezers (12 ha)
- Mestraudzes dzelve (10,3 ha)
- Caunu dzelve (6,8 ha)
un daudz citu, mazāku ezeru. Lielākā mākslīgā ūdenskrātuve ir:
- Kalnadzirnavu dzirnavezers (uz Lenčupes, 8,9 ha)
Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagasts bagāts ar daudzveidīgiem purviem:
- Lielais Ungura purvs (902 ha)
- Gulbju salas purvs
- Teterītis
- Grīvu purvs
- Kurmju purvs un citi.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Raiskuma pagasta, kas tagad aizņem bijušo Raiskuma, Kūduma un Lenču pagastu teritorija, platība 1935. gadā bija 52 km². 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Raiskuma ciema padomi. 1973. gadā ciemam pievienoja daļu Kūduma ciema. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu. 2009. gadā pagasts iekļauts Pārgaujas novadā. 2021. gadā Pārgaujas novadu iekļāva Cēsu novadā.
Kultūrvēsturiskie pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ungurmuižas kungu māja ir 18. gadsimta koka barokālās celtniecības paraugs, ko 1732. gadā kā savu dzimtas māju cēlis barons fon Kampenhauzens. Vienīgā kungu māja Latvijā, kas no šī laika saglabājusies līdz mūsdienām un kurā labi saglabājušies arī iekštelpu gleznojumi. 1734. gadā celtajā muižas skolā ierīkota konferenču telpa un istabiņas viesiem.[4]
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas: Auciems, Raiskums, Kūdums, Lenči, Unguri, Vējkrogs.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 5. oktobrī.
- ↑ «www.vidzeme.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 24. martā.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
