Pāriet uz saturu

Raiskuma pagasts

Vikipēdijas lapa
Raiskuma pagasts
Raiskuma pagasta karogs Raiskuma pagasta ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Novads: Cēsu novads
Centrs: Raiskums
Kopējā platība:[1] 174,6 km2
 • Sauszeme: 165,6 km2
 • Ūdens: 9,0 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 1 372
Blīvums (2024): 8,3 iedz./km2
Mājaslapa: www.raiskums.lv
Raiskuma pagasts Vikikrātuvē

Raiskuma pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā pie Cēsīm. Robežojas ar Vaidavas pagastu, Liepas, Priekuļu, Drabešu, Straupes un Stalbes pagastiem, kā arī Cēsu pilsētu. Pagasta centrs atrodas Raiskumā.

Atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī un Gaujas senlejā. Augstākā vieta pagastā - 103, 5 m vjl. - dienvidaustrumos no Raiskuma. Pagasts ir ļoti ainavisks un bagāts ar dabas un kultūrvēstures mantojumu.

Ezeri un ūdenskrātuves

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts bagāts ar ezeriem, lielākie ir:

un daudz citu, mazāku ezeru. Lielākā mākslīgā ūdenskrātuve ir:

Pagasts bagāts ar daudzveidīgiem purviem:

Raiskuma muižas pils
Ungurmuižas kungu māja (2013).

1920. gada zemes reformas gaitā Raiskuma muižu (Raiskum) sadalīja 59 vienībās 786 ha kopplatībā, Auciema muižu (Autzem) sadalīja 41 vienībā 426 ha kopplatībā.[4] Raiskuma muižas kungu mājā iekārtoja mežsaimniecības skolu.

1935. gadā Raiskuma pagasta platība bija 52 km². 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Raiskuma ciema padomi. 1973. gadā ciemam pievienoja daļu Kūduma ciema. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu. 2009. gadā pagastu iekļāva Pārgaujas novadā. 2021. gadā Pārgaujas novadu iekļāva Cēsu novadā.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ungurmuižas kungu māja ir 18. gadsimta koka barokālās celtniecības paraugs, ko 1732. gadā kā savu dzimtas māju cēlis Johans Baltazars fon Kampenhauzens. Vienīgā kungu māja Latvijā, kas no šī laika saglabājusies līdz mūsdienām un kurā labi saglabājušies arī iekštelpu gleznojumi. 1734. gadā celtajā muižas skolā ierīkota konferenču telpa un istabiņas viesiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19351 950—    
19591 750−0.45%
19671 725−0.18%
GadsIedz.±% g.p.
19791 707−0.09%
19891 562−0.88%
20001 782+1.21%
GadsIedz.±% g.p.
20111 467−1.75%
20211 299−1.21%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas: Auciems, Raiskums, Kūdums, Lenči, Unguri, Vējkrogs.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 5. oktobrī.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 34 865. sleja.
  5. «www.vidzeme.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 24. martā.
  6. OSP