Raiskuma pagasts

Vikipēdijas lapa
Raiskuma pagasts
Raiskuma pagasta karogs Raiskuma pagasta ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Novads: Cēsu novads
Centrs: Raiskums
Kopējā platība:[1] 174,6 km2
 • Sauszeme: 165,6 km2
 • Ūdens: 9,0 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 400
Blīvums (2023): 8,5 iedz./km2
Mājaslapa: www.raiskums.lv
Raiskuma pagasts Vikikrātuvē

Raiskuma pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā pie Cēsīm. Robežojas ar Vaidavas pagastu, Liepas, Priekuļu, Drabešu, Straupes un Stalbes pagastiem, kā arī Cēsu pilsētu. Pagasta centrs atrodas Raiskumā.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī un Gaujas senlejā. Augstākā vieta pagastā - 103, 5 m vjl. - dienvidaustrumos no Raiskuma. Pagasts ir ļoti ainavisks un bagāts ar dabas un kultūrvēstures mantojumu.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri un ūdenskrātuves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts bagāts ar ezeriem, lielākie ir:

un daudz citu, mazāku ezeru. Lielākā mākslīgā ūdenskrātuve ir:

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts bagāts ar daudzveidīgiem purviem:

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raiskuma muižas pils

Raiskuma pagasta, kas tagad aizņem bijušo Raiskuma, Kūduma un Lenču pagastu teritorija, platība 1935. gadā bija 52 km². 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Raiskuma ciema padomi. 1973. gadā ciemam pievienoja daļu Kūduma ciema. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu. 2009. gadā pagasts iekļauts Pārgaujas novadā. 2021. gadā Pārgaujas novadu iekļāva Cēsu novadā.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ungurmuižas kungu māja ir 18. gadsimta koka barokālās celtniecības paraugs, ko 1732. gadā kā savu dzimtas māju cēlis barons fon Kampenhauzens. Vienīgā kungu māja Latvijā, kas no šī laika saglabājusies līdz mūsdienām un kurā labi saglabājušies arī iekštelpu gleznojumi. 1734. gadā celtajā muižas skolā ierīkota konferenču telpa un istabiņas viesiem.[4]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 950—    
19591 750−10.3%
19671 725−1.4%
GadsIedz.±%
19791 707−1.0%
19891 562−8.5%
20001 782+14.1%
GadsIedz.±%
20111 467−17.7%
20211 299−11.5%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas: Auciems, Raiskums, Kūdums, Lenči, Unguri, Vējkrogs.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 5. oktobrī.
  4. «www.vidzeme.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 24. martā.
  5. OSP