Cara Atbrīvotāja piemineklis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Cara Atbrīvotāja piemineklis
Паметник на Цар Освободител
Царю освободителю признателна България - panoramio.jpg
Aleksandram II, kurš vadīja Bulgārijas atbrīvošanu no Osmaņu impērijas pakļautības Krievu—turku karā 1877. — 1878. gadā.
Atklāts 1903. gada 15. jūlijā
Atrašanās vieta Valsts karogs: Bulgārija Sofija, Bulgārija
Koordinātas 42°41′38″N 23°19′57″E / 42.69389°N 23.33250°E / 42.69389; 23.33250Koordinātas: 42°41′38″N 23°19′57″E / 42.69389°N 23.33250°E / 42.69389; 23.33250
Autors Arnaldo Džoki

Cara Atbrīvotāja piemineklis (bulgāru: Паметник на Цар Освободител, Pametnik na Tsar Osvoboditel) ir piemineklis Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas centrā. Piemineklis uzcelts par godu Krievijas imperatoram Aleksandram II, kurš vadīja Bulgārijas atbrīvošanu no Osmaņu impērijas pakļautības Krievu—turku karā 1877. — 1878. gadā.

Neoklasicisma pieminekļa autors ir itāļu skulptors Arnaldo Džoki, kurš uzvarēja konkursā, kurā piedalījās 31 mākslinieks no 12 valstīm. Konkurss notika 19. gadsimta beigās. Bulgāru arhitekts Nikola Lazarovs piedalījās pieminekļa arhitektūras dizaina izveidē. Pieminekļa pamatakmens tika ielikts 1901. gada 23. aprīlī, Svētā Georga dienā ar Bulgārijas kņaza Ferdinanda I klātbūtni, savukārt pats piemineklis tika pabeigts 1903. gada 15. septembrī.

Ferdinands I ar saviem dēliem Borisu un Kirilu piedalījās arī pieminekļa inaugurācijas ceremonijā 1907. gada 30. augustā. Šajā ceremonijā piedalījās arī Krievijas lielhercogs Vladimirs Aleksandrovičs kopā ar savu sievu un dēlu, kā arī citas svarīgas personas.

Piemineklis ir veidots no pulēta melnā granīta, kas iegūts no Vitošas. Piemineklis sastāv no pjedestāla, vidējās daļas ar skaitļiem un masveida neorenesanses karnīzes ar Krievijas caru uz zirga pieminekli. Bronzas vainags, kas atrodas pieminekļa pakājē ir veltīts Rumānijas karavīru piemiņai, kuri krituši kara laikā.

Galvenā bronzas bareljefa vidusdaļā attēlota Krievijas un Bulgārijas karavīru grupa ar uzvaras dievietes veidolu, kura augstu pacēlusi zobenu. Bareljefa portretos var redzēt lielkņazu Nikolaju Nikolajeviču, grāfu Nikolaju Ignatjevu un ģenerāļus Josifu Gurko un Mihailu Skobeļevu un ieskaujošās grupas. Citos bareljefos ir redzamas ainas no Stara Zagoras kaujas, Sanstefano līguma parakstīšana un Nacionālās Satversmes asamblejas atklāšanas ceremonija, kā arī Petko Slavejkova, Stojana Zaimova, Stefana Srambolova un citu ievērojamu tā perioda personu portreti.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]