Chrysolina haemoptera
| Chrysolina haemoptera Chrysolina haemoptera (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Virsdzimta | Lapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea) |
| Dzimta | Lapgraužu dzimta (Chrusomelidae) |
| Apakšdzimta | Chrysomelinae |
| Cilts | Chrysomelini |
| Ģints | Chrysolina |
| Apakšģints | Chrysolina (Stichoptera) |
| Suga | Chrysolina haemoptera |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
 Chrysolina haemoptera Vikikrātuvē | |
Chrysolina haemoptera ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ietilpst 4 pasugas. Šī suga ir sastopama Latvijā.[1]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nominālā pasuga (C. haemoptera haemoptera) ir izplatīta Eiropā un Anatolijā; C. haemoptera byzantia ir sastopama Turcijā; C. haemoptera corvina — Itālijā; C. haemoptera persica — Irānā.[2] Chrysolina haemoptera ir reģistrēta arī Himalajos, iespējams tā ir nominālā pasuga.[2][3]
Pieaugušo īpatņu apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pieaugušo vaboļu (imago) ķermeņa garums ir 5 — 9 mm. Ķermenis ir tumši zils, gandrīz melns, vai melns, spīdošs. Ķermenis ir izliekts, īss, ovāls. Segspārni ir ar rupjiem punktiem, kas vietām veido īsas rindas.[4]
Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Chrysolina haemoptera dzīvo līdzenumos, klinšu un pilsētas apvidū. Atzīst sausās apvidus.[1][5] Barojas ar augiem no ceļteku (šaurlapu ceļteka, lielā ceļteka, jūrmalas ceļteka, vidējā ceļteka, Plantago coronopus, parastā vīrcele) un rubiju dzimtām (madaras).[1][6]
Dabiskie ienaidnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uz Chrysolina haemoptera parazitē dažādi divspārņi un plēvspārņi. Divspārņi no Policheta unicolor sugas (no kāpurmušu dzimtas) ir kāpuru endoparazīti. Anaphes chrysomelae plēvspārņi no Mymaridae dzimtas ir olu endoparaziti.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Andris Bukejs & Dmitry Telnov. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. doi:10.2478/v10043-010-0013-8
- ↑ 2,0 2,1 Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). — Wrocław, Polska, 2001. — Vol. 12 (2). — P. 105-235.
- ↑ Aslan İ., Gruev B. & Özbek H. A preliminary review of the subfamiliy Chrysomelinae (Cofeoptera, Chrysomelidae) of Turkey. Linzer biol. Beitr. 2003. No. 35 (1). P. 581-605.
- ↑ Г. Г. Якобсон и Д. А. Оглоблин. Практическая энтомология. Определитель жуков. / Под ред. проф. Н. Н. Богданова-Катькова. — 7. — Москва-Ленинград: Государственное издательство сельскохозяйственной и колхозно-кооперативной литературы, 1931 (2005). — С. 454. — 272 с. — 10 175 экз.
- ↑ Vig, Károly. Leaf beetle collection of the Mátra Museum, Gyöngyös, Hungary (Coleoptera, Chrysomelidae sensu lato). Folia Historico Naturalia Musei Matraensis. 1997. Vol. 22. P. 175–201.
- ↑ Bieńkowski, A. O. Leaf-beetles (Coleoptera: Chrysomelidae) of the Eastern Europe. New key to subfamilies, genera and species. Moscow: Mikron-print, 2004. P. 1—278.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Chrysolina haemoptera (Stephens). GBIF.org
- Chrysolina haemoptera (Linnaeus, 1758). Wydział Nauk Biologicznych
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |