Cielavas

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par putnu ģinti. Par citām jēdziena Cielavas nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Cielavas
Motacilla (Linnaeus, 1758)
Dzeltenā cielava (Motacilla flava)
Dzeltenā cielava (Motacilla flava)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaCielavu dzimta (Motacillidae)
ĢintsCielavas (Motacilla)
Cielavas Vikikrātuvē

Cielavas, cielavu ģints (Motacilla) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Vistuvāk radniecīgā cielavām ir meža cielava (Dendronanthus indicus), kas ir vienīgā suga meža cielavu ģintī.

Cielavas vēsturiski attīstījušās Sibīrijas austrumos un Mongolijas reģionā. Pamazām tās izplatījās visā Āzijā un Eiropā, sasniedzot Āfriku pliocēna sākumā.[2] Lai arī cielavu sugas pamatā mājo Vecajā Pasaulē, divu sugu (dzeltenajai cielavai un baltajai cielavai) izplatības areāls austrumu virzienā sasniedz Aļaskas rietumus Ziemeļamerikā.[3][4]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltuzaču cielava (Motacilla maderaspatensis) ir lielākā cielavu ģintī

Latvijā sastopamas 4 cielavu ģints sugas: baltā cielava (Motacilla alba), citroncielava (Motacilla citreola), dzeltenā cielava (Motacilla flava) un pelēkā cielava (Motacilla cinerea).[5]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cielavas ir nelieli vai vidēji lieli dziedātājputni, slaidi, ar garām kājām un ļoti garu asti. Aste sastāda gandrīz pusi no ķermeņa kopējā garuma.[6] Lielākā ģintī ir Indijā dzīvojošā baltuzaču cielava (Motacilla maderaspatensis),[7] kuras ķermeņa garums ir 21 cm.[8]

Cielavas atkarībā no apspalvojuma veida var iedalīt divās grupās: melni-baltajās un melni-dzeltenajās jeb baltvēdera un dzeltenvēdera cielavās. Galvas virspuse var būt gan melna, gan pelēka, gan olīvzaļa. Tomēr šīs grupas nenozīmē evolucionāras līnijas. Vēdera apspalvojuma krāsas dažādība vai melnā apspalvojuma intensitātes pieaugums katrai sugai attīstījies neatkarīgi vienai no otras. Līdz ar to apspalvojuma raksturs tikai daļēji norāda uz savstarpējo radniecību.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citroncielava (Motacilla citreola)

Cielavas barojas un ligzdo uz zemes. Dējumā ir līdz 6 raibumotām olām. To galvenā barība ir kukaiņi, bet tās barojas arī ar citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem.

Viena no tipiskākajām cielavu īpašībām ir astes gandrīz nepārtraukta cilāšana. Zinātniekiem līdz šim nav izdevies izskaidrot šī ieraduma iemeslu. Pastāv vairākas hipotēzes. Cilāšanas ieradums tiek skaidrots ar kukaiņu uzmanības piesaistīšanu vai, ka putni signalizē citām cielavām, vai norāda uz putna īpašo uzmanību vērojot, vai tuvumā nav ienaidnieki.[9][10]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā cielava (Motacilla alba)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ World Bird List: Waxbills, parrotfinches, munias, whydahs, Olive Warbler, accentors & pipits, 2018
  2. ↑ Voelker, Gary (2002): Systematics and historical biogeography of wagtails
  3. ↑ Xeno-canto: Eastern Yellow Wagtail · Motacilla tschutschensis · Gmelin, JF, 1789
  4. ↑ «Pied Wagtail, No: Linerle, Motacilla alba». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 19. februārī.
  5. ↑ «Latvijas daba: Cielavu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 19. februārī.
  6. ↑ Baltā cielava[novecojusi saite]
  7. ↑ «White-browed Wagtail». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. septembrī. Skatīts: 2014. gada 19. februārī.
  8. ↑ Birding: White-browed Wagtail (Motacilla maderaspatensis)
  9. ↑ Randler, C (2006). "Is tail wagging in white wagtails, Motacilla alba, an honest signal of vigilance?" Animal Behaviour 71 (5): 1089-1093
  10. ↑ Hasson, O. (1991). "Pursuit-deterrent signals: communication between prey and predator". Trends in Ecology & Evolution, 6:325-329

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Cielavas&oldid=3646712"