Dzeltenā cielava

Vikipēdijas lapa
Dzeltenā cielava
Motacilla flava (Linnaeus, 1758)
Dzeltenā cielava
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaCielavu dzimta (Motacillidae)
ĢintsCielavas (Motacilla)
SugaDzeltenā cielava (Motacilla flava)
Dzeltenā cielava Vikikrātuvē

Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 10 pasugas.[1] Tai ir plašs izplatības areāls, sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Kādreizējā pasuga — austrumu dzeltenā cielava (Motacilla tschutschensis) — mūsdienās izdalīta kā atsevišķa suga (turklāt vairākas kādreizējās dzeltenās cielavas pasugas mūsdienās ir austrumu dzeltenās cielavas pasugas).[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melngalvas cielava (M. f. feldegg) Latvijā novērota četras reizes

Ligzdošanas areāls ir ļoti plašs, tas sākas ar Rietumeiropu un beidzas ar Sibīrijas rietumiem. Reģionos ar maigākām ziemām, piemēram, Rietumeiropā dzeltenā cielava ir nometnieks, toties Eiropas ziemeļu un austrumu reģionu populācijas ziemot dodas uz Āfriku (uz dienvidiem no Sahāras tuksneša) un Dienvidāziju (Indijas subkontinentu).[2][3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nominālpasugas (M. f. flava) tēviņš
Dzeltenās cielavas (M. f. flava) mātīte
Ziemeļu dzeltenās cielavas (M. f. thunbergi) tēviņš
Ziemeļu dzeltenās cielavas (M. f. thunbergi) mātīte

Dzeltenā cielava Latvijā ir parasta ligzdotāja, tomēr tās izplatība ir nevienmērīga. Latvijas teritorijā ligzdo divas pasugas: nominālpasuga (Motacilla flava flava), kura ligzdo lielākajā daļā Latvijas, un ziemeļu dzeltenā cielava (M. f. thunbergi), kura bieži caurceļo un vietām ligzdo. Par tās izplatību Latvijā dati ir nepilnīgi. Četras reizes Latvijā ir arī novērota melngalvas cielava (M. f. feldegg).[2] Ligzdojošo putnu skaits pēdējos gados ir būtiski samazinājies, kas saistīts ar ligzdošanas biotopu — dabisku pļavu — platību samazināšanos. Lai pievērstu pastiprinātu uzmanību sugas stāvoklim un tā izpētei, dzeltenā cielava 2017. gadā tika izvēlēta par Gada putnu Latvijā.[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenā cielava ir neliels, slaids dziedātājputns ar garām kājām un garu asti, kuru tā bieži cilā, līdzīgi kā to dara visas cielavas. Tās ķermeņa garums ir apmēram 17 cm, spārnu izplētums 25 cm,[5] svars tēviņiem 12,3—26,4 g, mātītei 11,2—22,6 g.[6] Salīdzinot ar pārējām Eiropā sastopamajām cielavām, dzeltenajai cielavai ir visīsākā aste. Apspalvojums krāšņs, dzeltenzaļš. Vairošanās sezonas laikā tēviņa apspalvojums uz muguras ir olīvzaļš, bet uz vēdera koši dzeltens, uz gandrīz melnajiem spārniem divas baltas vai dzeltenas šķērsjoslas.[6] Mātītes ir mazāk košas, ne tik kontrastainas. Knābis un kājas pelēkmelnas. Ārpus vairošanās sezonas gan mātītes, gan tēviņi kļūst pelēcīgāki, mazāk koši. To muguras kļūst brūnākas, bet vēderi gaišāki.[6] Jaunie putni izskatās līdzīgi mātītēm, tikai tiem ir gaiši brūnas rīkles un krūtis, kā arī gaiši dzeltenas zīmes uz galvas.[6]

Galvas un rīkles apspalvojums ir atšķirīgs atkarībā no pasugas. Piemēram, nominālpasugai, kas mājo Eiropas ziemeļos un centrālajos reģionos, ir zilpelēka galvas virsa, tumšāki deniņi un samērā gara, balta vai dzeltena "uzacs", kas sākas pie knābja un beidzas pie pakauša, bet pāri acij ir tumša līnija.[6] Pasugas atšķiras arī ar dziesmas veidu.[6]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenā cielava mājo atklātās ainavās ūdens tuvumā, tai patīk mitras pļavas, purvi un upju krasti ar garu zāli.[5] Ārpus vairošanās sezonas dienas laikā katrai cielavai ir neliela barošanās teritorija, kuru tā apsargā no citām cielavām, toties nakts laikā tās pulcējas lielos baros un kopīgi nakšņo kokā.[6] Tā pamatā barojas uz zemes ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, bet dzeltenā cielava medī kukaiņus arī īsos lidojumos. To bieži var novērot liellopu ganību tuvumā, sekojot liellopiem un medījot kukaiņus ap tiem.[5][6] Ligzdošanas laikā katram pārim ir sava ligzdošanas teritorija, kuru tie kopīgi aizsargā.[6]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenās cielavas veido monogāmus pārus un atkarībā no izplatības areāla ligzdošanas laiks ir atšķirīgs. No sausas zāles un sūnām tiek vīta vienkārša, kausveida ligzda, kas no iekšpuses izklāta ar matiem un dažām spalviņām. Ligzdu būvē mātīte viena pati un tā novietota uz zemes kādā seklā padziļinājumā.[6][7] Dējumā ir 4—6 olas. Perē abi vecāki apmēram 11—13 dienas. Arī par putnēniem rūpējas abi vecāki.[6] Jaunie putni izlido 13—15 dienu vecumā. Sezonā var būt 1—2 perējumi.[5] Dzelteno cielavu vidējais vecums ir 3 gadi, bet garākais zināmais mūžs ir bijis 7 gadi.[5]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anglijas dzeltenās cielavas (M. f. flavissima) tēviņš
Saika dzeltenā cielava (M. f. beema)

Dzeltenajai cielavai ir 10 pasugas:[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Waxbills, parrotfinches, munias, whydahs, Olive Warbler, accentors & pipits, 2019
  2. 2,0 2,1 «Ornitofaunistika: Dzeltenā cielava Motacilla flava flava». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 20. februārī.
  3. «Yellow Wagtail Motacilla flava». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 20. februārī.
  4. 2017.gada putns — dzeltenā cielava; gada augs — dzeltenā salmene
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 BTO: Yellow Wagtail Motacilla flava (Linnaeus, 1758)
  6. 6,00 6,01 6,02 6,03 6,04 6,05 6,06 6,07 6,08 6,09 6,10 «ARKive: Yellow wagtail (Motacilla flava)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 21. februārī. Arhivēts 2017. gada 13. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
  7. Nature Gate: Yellow Wagtail

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]