Cilvēki bez dzimtenes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Cilvēki bez dzimtenes
Oriģinālais
nosaukums
Menschen ohne Vaterland
Režisors Herberts Maišs
Producents Bruno Dudejs
Scenārija autors Ģertrūde fon Brokdorfa
Herberts Maišs
Galvenajās
lomās
Villijs Fričs
Marija Tasnádi Fekete
Villijs Birgels
Mūzika Haralds M. Kirhšteins
Izdošana 1937. gads
Ilgums 105 minūtes
Valsts Valsts karogs: Vācija Vācija
Valoda vācu
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"Cilvēki bez dzimtenes" (vācu: Menschen ohne Vaterland) ir 1937. gada vācu spiegu filma par 1919. gada pavasara notikumiem Brīvības cīņu laikā Liepājā. Filma parāda Liepāju kā piefrontes pilsētu, kuras kabarē "Glaspalast" un krievu restorānā "Sarafāns" uzdzīvo un šķetina sazvērestības cilvēki bez dzimtenes - vācu brīvprātīgo korpusu algotņi, baltiešu bēgļi un boļševiku spiegi. Latvisko elementu filmā pārstāv vienīgi Latvijas Tautas padome, kas ir pasūtījusi lielu ieroču kravu Zviedrijā un kas sazvērestības dēļ var nonākt komunistu rokās un kalpot par bruņojumu Sarkanās Armijas karagājienam uz Novembra revolūcijas pārņemto Vāciju. Filma uzņemta Universum Film (UFA) studijās un tās noskaņa nedaudz atgādina pāris gadus vēlāk uzņemto amerikāņu filmu "Kasablanka". 1942. gadā UFA studijā uzņēma spiegu filmu "GPU" par PSRS Valsts Drošības galvenās pārvaldes darbību Latvijā un citās Eiropas valstīs.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācijas impērija ir zaudējusi Pirmo Pasaules karu un Sarkanā Armija gatavojas no Baltijas iebrukt Vācijā. Pēdējais šķērslis ir vācu brīvprātīgo vienība (Freikorps), kas atrodas pozīcijās purvos pie Liepājas. Boļševiku spiedze Mila Ventosa bruņumašīnas aizsegā dodas pāri frontes līnijai, lai kopā ar Krievijas monarhistiem draudzīgo vācbaltiešu baronu Fālenu organizētu dumpi Liepājā. Sagadīšanās dēļ pāri frontes līnijai vienlaicīgi bēg arī 23 gadus vecā Irēna Marellusa, kurai vietējais zemnieks Rauta iedod apšaudē kritušās spiedzes kažoku ar viņas dokumentiem. Viņa tiek pieņemta darbā par pianisti pie kabarē dziedātājas Ievas.

Jaunā sieviete sapinas ne tikai slepeno dienestu intrigās, bet arī mīlas trīsstūrī, kurā iesaistīts vācu patriots virsleitnants Georgs Malcahs un avantūriskais barons Fālens. Pēc tam, kad Malcahu pašu apvaino ieroču sazvērestībā, viņu no latviešu valdības varas atbrīvo vācu brīvprātīgo vienība. Irēna un barons Fālens bēg pāri frontei, bet nokļūst apšaudē. Irēnu sagūsta boļševiki, bet barons iestājas vācu brīvprātīgajos un izpērk vainu, krizdams kaujas laukā vācu uniformā.

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Virsleitnants Malcahs (Maltzach) - Villijs Fričs (Willy Fritsch)
  • Irēna Marellus - Marija Tasnádi Fekete (pseidonīms Maria von Tasnady)
  • Barons Fālens (Fahlen) - Villijs Birgels (Willy Birgel)
  • Kabarē dziedātāja Ieva (Chansonette Iewa) - Grēta Vaizere (Grete Weiser)
  • Hauptmanis Angermans - Zigfrīds Širenbergs (Siegfried Schürenberg)
  • Tautas padomes loceklis Zoikass (Landesrat Soikas) - Villijs Šēfers (Willy Schaeffers)
  • Komunists Išņikovs (Ischnikoff) - Aleksandrs Gollings (Alexander Golling)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]