Coccosteus marcae

Vikipēdijas lapa
Coccosteus marcae
Obrucheva, 1962
Coccosteus markae suborbitale kauls.
Coccosteus markae suborbitale kauls.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomatha)
KlaseBruņuzivis (Placodermi)
ApakšklaseArtrodiras (Arthrodira)
KārtaEuarthrodira
DzimtaKokkosteīdas (Coccosteidae)
ĢintsKokkosteji (Coccosteus)
SugaCoccosteus marcae

Coccosteus marcae ir kokkosteīdu artrodiru suga. Tās pārstāvji dzīvoja vidusdevonā, živetas laikmetā (burtnieku svīta). Sugu 1962. gadā pirmo reizi aprakstīja padomju paleontoloģe Olga Obručeva. Sugas holotips ir nuchale kauls, kas tika atrasta atsegumā Hallistes upes krastā pie Karksi-Nuijas pilsētas (burtnieku svīta). Nosaukums Coccosteus marcae nozīmē Markas (nosaukts igauņu paleontoloģes Elgas Mark-Kurikas vārdā) kokkostejs. Suga bija izplatīta Galvenajā devona laukā Igaunijā Hallistes krastos pie Karksi-Nuijas, Pleskavas apgabalā Eglinkas krastos pie Bezvas ciema Burtnieku svītas nogulumos.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugu pārstāvēja vidēja lieluma zivis. Galvas vairoga garums līdz 10 cm (visu bruņu garums līdz 20 cm). Ornamentējumu veido apaļi (nevis zvaigžņveidīgi), augsti pauguriņi, kas izvietoti haotiski vai arī apkopoti īsās rindās. Uz dažiem kauliem centrālajā daļā pauguriņi ir sīkāki, nekā gar malām. Uz vidējā muguras kaula (MD) dzelkšņa pauguriņi izplatās arī uz iekšējās virsmas. Nuchale kaula aizmugurējā mala apmēram 2,5 reizes garāka par priekšējo malu, un uz tās ir labi attīstīts mediālais dzelksnis. Virs šaurajām šuvju virsmām gar ārpuses sānu malām kaulu pārsedza paranuchale kauli. Uz nuchale kaula iekšējās virsmas starp kabatveidīgiem izgriezumiem priekš paranuchale kauliem atrodas garenisks ķīlis, kas pāriet mediālajā dzelksnī. Pa paranuchale kaulu ārējo virsmu iet virsdeniņu vaga. Pa centrale kaulu ārējo virsmu iet trīs vagas: centrālā, zemacu un vidējā bedrīšu līnija. Pirmās divas vagas savā starpā krustojas 70-75° leņķī. Uz vidējā muguras kaula (MD) muguras vaga pārkaulošanās centrā veido pārrāvumu, un tās zari veido 100-110° leņķi. Abās ķīļa un ķīļa izauguma pusēs atrodas dziļas nišas, kas vērstas uz kaula priekšējo malu. Uz pakaļējā sānu-muguras kaula (PDL) muguras vaga ir īsa, stiepjas no priekšējās malas un neaiziet līdz kaula centram. Uz pakaļējā vēdera-sānu kaula (PVL) aizmugurējie sānu stūri ir izstiepti izaugumos bez ornamentējuma. Priekšējās malas sānu ir garš. Lieli pauguriņi veido ornamentējumu tikai uz platas joslas, kas iet paralēli kaula malām. Priekšējā vēdera-sānu kaula (AVL) priekšējās malas veido 130° leņķi. Pakaļējais vidējais vēdera kauls (PMV) veido pareizu rombisku formu (sānu stūri atrodas kaula garuma vidū).[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 81-82. lpp