Galvenais devona lauks

Vikipēdijas lapa
Galvenais devona lauks (iekrāsots brūnā krāsā).

Galvenais devona lauks (GDL) ir teritorija Austrumeiropas platformas ziemeļrietumos, kurā devona perioda nogulumi iziet virspusē un ir segti vienīgi ar kvartāra nogulumiem. Šī teritorija ietver Baltiju (Igaunijas dienvidu daļu, Latvijas lielāko daļu (izņemot dienvidrietumu stūri) un Lietuvas centrālo un ziemeļaustrumu daļu), kā arī Baltkrievijas ziemeļu daļu un Krievijā Pleskavas apgabalu, daļu no Novgorodas un Ļeņingradas apgabaliem, bet pie Oņegas ezera nedaudz iestiepjas Vologdas apgabalā un Karēlijas republikā. Šī ir plašākā teritorija Eiropā, kur devona nogulumi iziet virspusē. Galvenajā devona laukā virspusē iziet tikai vidusdevona un augšdevona slāņi. Apakšdevons virspusē neiziet, bet zem vidusdevona nogulumiem urbumos ir konstatēts tikai Baltijas teritorijā. Vidusdevons atsedzas GDL ziemeļrietumu un dienvidu daļā. Pārējā teritorijas daļā atsedzas augšdevona frānas un famenas nogulumi, pie tam famena atsedzas galvenokārt austrumu malā pie robežas ar karbona nogulumiem, kas austrumos uzklājas devona nogulumiem. Nelielā apjomā virspusē famenas nogulumi ir sastopami GDL rietumos: Dienvidkurzemē un nedaudz Lietuvas ziemeļos.