Kokkosteji

Vikipēdijas lapa
Kokkosteji
Coccosteus Agassiz, 1843
Coccosteus cuspidatus pārakmeņojums.
Coccosteus cuspidatus pārakmeņojums.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomatha)
KlaseBruņuzivis (Placodermi)
ApakšklaseArtrodiras (Arthrodira)
KārtaEuarthrodira
DzimtaKokkosteīdas (Coccosteidae)
ĢintsKokkosteji (Coccosteus)
Kokkosteji Vikikrātuvē

Kokkosteji (Coccosteus) ir bruņuzivju kokkosteīdu ģints. Ģinti pirmo reizi 1843. gadā aprakstīja šveiciešu dabaszinātnieks Luijs Agasi. Ģints tipveida suga ir Coccosteus cuspidatus Miller, 1841, kas bieži tiek saukta kā Coccosteus decipiens Agassiz, 1841. Ģints izplatīta Galvenajā devona laukā (Baltija, Ļeņingradas apgabals), Novajā Zemļā, Boļšezemeļas tundrā, Donbasā, Minusinas katlienē, Centrālajā Kazahstanā, Skotijā, Reinas apgabalā un Ziemeļamerikā vidusdevona nogulumos.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģinti pārstāv neliela izmēra zivis no 15 līdz 70 cm garumā. Bruņas klāj zvaigžņveida vai arī ne zvaigžņveida, reizēm augsti pauguriņi. Pakauša kauls (Nu) ir trapecveidīgs, bet tā aizmugurējie sānu stūri nav izstiepti. Uz kaula ārējās puses ir redzamas šuvju virsmas savienojumam ar sānu pakauša kauliem (Pn). Galvas vairoga centrālais kauls (C) ir salīdzinoši liels, un robežojas ar sānu kaulu (M). Suborbitālā kaula (SO) zemacs izaugums ir zems, bet aizmugurējā daļa augsta un veido acu atveres aizmugurējo malu. Pineālais kauls (Pi) ir atdalīts no centrālā kaula (C) ar preorbitālā kaula (PrO) izaugumiem.[1] Vidējais muguras kauls (MD) pakāpeniski sašaurinās, galā veidojot aizmugurējo dzelksni. Pakaļējā vēdera-sānu kaula (PVL) aizmugurējais sānu stūris ir izstiepts izaugumā bez pauguriņiem.[2] Krūšu spuru atvere ir neliela.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Coccosteus Agassiz, 1843

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 144. lpp.
  2. Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 71. lpp