Pilsētas atmatene

Vikipēdijas lapa
Pilsētas atmatene
Agaricus bitorquis
Pilsētas atmatene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsAtmatenes (Agaricus)
SugaPilsētas atmatene (A. bitorquis)
Pilsētas atmatene Vikikrātuvē

Pilsētas atmatene (Agaricus bitorquis, arī Psalliota bitorquis un Agaricus campester var. edulis) ir Latvijā vidēji bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Tiek audzēta arī mākslīgi. 2008. gadā Latvijas Mikologu biedrība to izvēlēja par gada sēni.[1]

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas atmatene griezumā
  • Cepurīte: krāsa balta ar netīri dzelteniem plankumiem. Forma plakana, vēlā vidū nedaudz ieliekta, bieza. Virsmiziņa gluda, sausa, ar platu, ilgi ieritinātu maliņu, bieži ar augsnes netīrumiem, reti centrā zvīņaina. Platums līdz 10, reti 15 cm. Mīkstums balts, ciets, griezumu vietās viegli sārtojas,[2] ar skābenu koksnes smaržu un riekstu garšu.
  • Lapiņas: sākumā iesārtas, vēlāk šokolādes brūnas, šķautnēs mazliet bālganas un pārslainas, brīvas, ciešas, atšķirīga garuma.
  • Kātiņš: balts, ciets, pie pamatnes smails, ar makstveida divslāņainu, augšup vērstu gredzenu no daļējā un vispārējā plīvura. Garums līdz 9 cm, bet parasti īsāks, resnums 3—4 cm.
  • Sporas: ieapaļas, purpura, violeti vai šokolādes brūnas, ar dīgšanas atveri, 5—7/3,5—5 µm.[3]
  • Bazīdijas: parasti četrsporu, bet ir arī divsporu, 20—25/6—8,5 µm.

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Humusa saprofīte. Aug grupās no maija līdz septembrim bagātās augsnēs parkos, ielās un celiņu malās, nevairās noblīvētu augšņu, nereti paceļot ielas segumu.[4] Kosmopolītiska suga, sastopama gandrīz visā pasaulē.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas, taču parasti aug ekoloģiski nelabvēlīgā vidē, un šādās vietās augušo sēņu uzkrātās kaitīgās vielas rada draudus sēņotāju veselībai.[5] Citos apstākļos tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajām atmatenēm.[6]

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīga ir dārza atmatene, kuras cepurītei nav iedzeltenu plankumu, un lauka atmatene, par kuras formu šo sugu reizēm uzskatīja un kurai nav vairāk par vienu gredzenu. Pilsētās aug arī ārēji līdzīgā Bernāra atmatene, kurai saplaisājusi virsma, sāļa garša un stiprāka sarkšana griezumā.[7] Visas atmatenes, ar kurām Latvijā šo sugu var sajaukt, ir ēdamas. Mušmires atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mikologu biedrības vietne». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 10. maijā. Skatīts: 2017. gada 30. oktobrī.
  2. Pavement Mushroom, Agaricus bitorquis - Wild Food UK
  3. V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 70. lpp.
  4. Apraksts fungi.lv
  5. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998., 161. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
  6. California Fungi—Agaricus bitorquis
  7. Pavement Mushroom

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]