Čada

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Čadas Republika
République du Tchad
جمهورية تشاد ‎
Jumhūriyyat Tshād
Čadas karogs Čadas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeUnité, Travail, Progrès
HimnaLa Tchadienne
Location of Chad
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Ndžamena
Valsts valodas franču, arābu valoda
Valdība Republika
 -  Prezidents Idriss Debī
 -  Premjerministrs Djimrangar Dadnadji (Djimrangar Dadnadji)
Neatkarība no Francijas 
 -  Deklarēta 1960. gada 11. augustā 
Platība
 -  Kopā 1 284 000 km² (21.)
 -  Ūdens (%) 1,9
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 10 780 600 (75.)
 -  Blīvums 7,9/km² (212.)
IKP (PPP) 2005. gada aprēķins
 -  Kopā $15,26 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $1519 
HDI (2007) 0,388 (zems) (170.)
Valūta Centrālāfrikas franks (XAF)
Laika josla WAT (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) nav pāreja vasaras laiku (UTC+1)
Interneta domēns .td
ISO 3166-1 kods 148 / TCD / TD
Tālsarunu kods +235

Čada (arābu: تشاد (Tshād); franču: Tchad), oficiālais nosaukums Čadas Republika, ir valsts Centrālajā Āfrikā. Šo valsti uzskata par vienu no pasaules visnabadzīgākajām un korumpētākajām valstīm. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo nabadzībā kā pašnodrošināti lopkopji un lauksaimnieki. Kopš 2003. gada jēlnafta ir kļuvusi par valsts galveno eksporta ieņēmumu avotu, aizstājot tradicionālo kokvilnas nozari.

Čada robežojas ar Lībiju ziemeļos, Sudānu austrumos, Centrālāfrikas Republiku dienvidos, Kamerūnu un Nigēriju dienvidrietumos un Nigēru rietumos. Pateicoties lielajam attālumam no jūras un tuksneša klimatam, šo valsti bieži sauc par Āfrikas "mirušo sirdi". Valsts ziemeļos atrodas Tibesti kalni, lielākā kalnu grēda Sahāras tuksnesī. Čada ir bijusī Francijas Ekvatoriālās Āfrikas Federācijas sastāvdaļa. Ar 1 284 000 kvadrātkilometru lielu platību, Čada ir 21. lielākā valsts pasaulē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čadiešu kareivis Otra Pasaules Kara laikā.

Reģionu, kas mūsdienās pazīstams kā Čada, kādreiz apdzīvoja politiski nesaistītas iedzīvotāju grupas un ciltis. Šajā teritorijā mūsdienās ir atrasti ļoti senas izcelsmes humanoīdu galvaskausi un alu zīmējumi. No 1883. līdz 1893. gadam lielā un spēcīgā Kanem-Bornu Impērija Rabiha al-Zubaira vadībā pakļāva reģiona relatīvi vājās vietējās senās karalistes un pakļāva tās. Jau kopš viduslaikiem, Čada atradās starp trans-Sahāras tirdzniecības ceļam un Austrumu-Rietumu migrācijas ceļiem.

1900. gadā pēc Kuserī kaujas, kad Francija sakāva al-Zubaira karaspēku, Čada kļuva par Francijas koloniju. 1913. gadā beidzās Čadas kolonizācija un tā kļuva par Francijas Ekvatoriālās Āfrikas Federācijas sastāvdaļu. Francija lielākoties izmantoja savām vajadzībām valsts dienvidus, kuros galvenokārt dzīvoja animisma piekritēji, kur veicināja kokvilnas ražošanu un ieviesa Kristīgo ticību. Valsts ziemeļos, kurus apdzīvoja musulmaņi, koloniālais režīms pārvaldē iekļāva arī vietējos vadoņus. 1946. gadā Francija pasludinā Čadu par savu Aizjūras teritoriju un iekļāva tās pārstāvi savā Nacionālajā Asamblejā.

Pēc Otrā pasaules kara, kad sākas dekolonizācijas process, cīņu par neatkarību vadīja valsts dienvidus pārstāvošā Čadas Progresīvā Partija, kuras līderis Fransē Tombalbaije kļuva par pirmo valsts prezidentu. Valsts neatkarība tika pasludināta 1960. gada 11. augustā.

1965. gadā musulmaņu nemiernieku, Čadas Nacionālā Atbrīvošanās Fronte jeb FROLINAT, neapmiertinātība ar Tombalbaije, kuri saskatīja diskrimināciju attiecībā pret viņiem no dienvidnieku puses, uzsāka pilsoņu karu, kas ilga līdz 1993. gadam. 1973. gadā Francijas karaspēks palīdzēja apspiest ziemeļu nemiernieku dumpi, bet ziemeļu partizāni turpināja savu darbību ar aktīvu Lībijas atbalstu. Šie notikumi, kopā ar bargo sausumu, iedragāja Tombalbaijes varu un 1975. gadā valstī notika militārs apvērsums, kurā prezidents tika nogalināts un vara valstī tikai aizvietota ar militāro pārvaldi, kuru vadīja cits dienvidnieku kristietis Fēliks Maloums. 1977. gadā Lībija anektēja Čadas ziemeļu daļā atrodošo Auzū joslu. Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem noslēgt mieru ar nemierniekiem, 1979. gadā ziemeļu nemiernieki ieņēma valsts galvaspilsētu, valstī varu pārņem musulmaņu ziemeļnieks Goukouni Ouedei un sākas visanarhistiskā Čadas pilsoņu kara fāze.

Situācija sarežģijās, kad prezidenta Muamara Kadāfi vadītā Lībija, 1980. gadā iebruka Čadā, lai atbalstītu Lībijai sabiedroto prezidentu Goukouni Ouedei cīņā pret viņa bijušo sabiedroto Hisēnu Habrē un lai sekmētu Lībijas ekspansīvo politiku, cenšoties apvienot Čadu un Lībiju vienā valstī. Uz Lībijas centieniem palielināt reģionālo ietekmi, Francija un ASV atbildēja ar palīdzību Habrē, kurš 1982. gadā, iekaroja galvaspilsētu, aizstājot Ouedeiju, un pārņēma kontroli pār valsti. 1983. gadā citas Āfrikas valstis atzina Habrē valdību, bet Ouedeiju turpināja bruņotu cīņu valsts ziemeļos, ar aktīvu Lībijas atbalstu. 1987. gadā FROLINAT un Čadas valdības karaspēks, ar Francijas un ASV atbalstu, padzina Lībijas atbalstīto karaspēku no Čadas teritorijas.

Neskatoties uz šo uzvaru, Habrē valdība bija vāja, tā tika apsūdzēta brutalitātē un korupcijā, kā arī neieguva Čadas lielāko daļu iedzīvotāju atbalstu. Viņu gāza no amata, bijušais FROLINAT sabiedrotais, cits Lībijas atbalstīts nemiernieku un Patriotiskās Glābšanas Kustības līderis Idriss Debī 1990. gada 1. decembrī. Nemiernieku nepārtrauki apdraudēts, pārciešot dažus neizdevušos puča mēģinājumus, Debī uzsāka nacionālo samierināšanu, un nemiernieku grupas pārstāja cīnīties. 1995. gadā tika apstiprināta jaunā konstitūcija, un gadu vēlāk, Debī uzvarēja pirmajās daudzpartiju vēlēšanās Čadas vēsturē. Piecus gadus vēlāk viņš uzvarēja arī otrajās prezidenta vēlēšanās. Debī Patriotiskās Glābšanas Kustība uzvarēja 1996. gada parlamenta vēlēšanās.

Drošība valstī pasliktinājās 1998. gadā, kad valsts ziemeļos sākās bruņota sacelšanās, kuru uzsāka Prezidenta Debī bijušais aizsardzības ministrs Jusufs Togoimī, kurš radīja nopietnus draudus Debī. Valstī 2004. un 2006. gada martā notika apvērsuma mēģinājumi un 2006. gada aprīlī nemiernieki uzbruka Ndžamenai, nu kurienes viņi tika padzīti pēc sīvām cīņām galvaspilsētas ielās. Valdība satapās ar plašiem protestiem pēc lēmuma par konstitucionālām izmaiņām, kas paredzēja iespēju prezidentam pretendēt arī uz trešo termiņu. Balstoties uz šo, gandrīz visas opozīcijas partijas boikotēja 2006. gada maija vēlēšanas.

Adminstratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čadas administratīvo iedalījumu veido 22 reģioni (régions) un 1 galvaspilsētas reģions. Reģioni sīkāk iedalās 61 departamentā.

Karte Ģerbonis Galvaspilsētas reģions Nosaukums
franču valodā
Platība (km²) Iedzīvotāju skaits
(2012)[1]
ISO 3166-2
N'Djamena coa.svg Ndžamena N'Djaména &0000000000000100000000100 &00000000010920660000001 092 066 TD-ND
Karte Reģions Nosaukums
franču valodā
Administratīvais
centrs
Platība (km²) Iedzīvotāju skaits
(2009)[2]
Departamentu
skaits
Apakšprefektūru
skaits
ISO 3166-2
Logone Oriental in Chad.svg Austrumlogones reģions Région du Logone Oriental Doba &000000000002803500000028 035 &0000000000796453000000796 453 6 23 TD-LR
Mayo-Kebbi Est in Chad.svg Austrumu Majo Kebi reģions Région du Mayo-Kebbi Est Bongora &000000000001900000000019 000 &0000000000769198000000769 198 4 18 TD-ME
Barh El Gazel in Chad.svg Bahrelgazalas reģions Région du Barh El Gazel Musoro &000000000005300000000053 000 &0000000000260865000000260 865 2 7 TD-BG
Batha in Chad.svg Batas reģions Région du Batha Ati &000000000008880000000088 800 &0000000000527031000000527 031 3 10 TD-BA
Borkou in Chad.svg Borku reģions Région du Borkou Faja-Laržo &0000000000241000000000241 000 &000000000009725100000097 251 2 4 TD-BO
Ennedi in Chad.svg Ennedi reģions Région de l'Ennedi Umm Džarasa &0000000000211000000000211 000 &0000000000173606000000173 606 2 10 TD-EN
Guera in Chad.svg Geras reģions Région du Guéra Mongo &000000000005895000000058 950 &0000000000553795000000553 795 4 12 TD-GR
Hadjer-Lamis in Chad.svg Hadžēras-Lami reģions Région du Hadjer-Lamis Masakori &000000000002900000000029 000 &0000000000562957000000562 957 3 9 TD-HL
Kanem in Chad.svg Kanemas reģions Région du Kanem Mao &0000000000114520000000114 520 &0000000000354603000000354 603 3 10 TD-KA
Lac in Chad.svg Lakas reģions Région du Lac Bola &0000000000223200000000223 200 &0000000000451369000000451 369 2 8 TD-LC
Mandoul in Chad.svg Mandūlas reģions Région du Mandoul Kumra &000000000001700000000017 000 &0000000000637086000000637 086 3 15 TD-MA
Logone Occidental in Chad.svg Rietumlogones reģions Région du Logone Occidental Mundu &00000000000086950000008 695 &0000000000683293000000683 293 4 21 TD-LO
Mayo-Kebbi Ouest in Chad.svg Rietumu Majo Kebi reģions Région du Mayo-Kebbi Ouest Pala &000000000001400000000014 000 &0000000000569087000000569 087 2 8 TD-MO
Salamat in Chad.svg Salamatas reģions Région du Salamat Amtimana &000000000006300000000063 000 &0000000000308605000000308 605 3 9 TD-SA
Sila in Chad.svg Silas reģions Région du Sila Gozbeida &000000000003700000000037 000 &0000000000289776000000289 776 2 10 TD-SI
Chari-Baguirmi in Chad.svg Šari-Bagirmi reģions Région du Chari-Baguirmi Masena &000000000008291000000082 910 &0000000000621785000000621 785 3 13 TD-CB
Tandjile in Chad.svg Tandžiles reģions Région du Tandjilé Lai &000000000001804500000018 045 &0000000000682817000000682 817 2 13 TD-TA
Tibesti in Chad.svg Tībestī reģions Région du Tibesti Bardai &0000000000130000000000130 000 &000000000002197000000021 970 2 7 TD-TI
Wadai in Chad.svg Vadaji reģions Région du Ouaddaï Abeše &000000000007624000000076 240 &0000000000731679000000731 679 3 16 TD-OD
Wadi Fira in Chad.svg Vādī Firas reģions Région du Wadi Fira Biltina &000000000004685000000046 850 &0000000000494933000000494 933 3 10 TD-WF
Moyen-Chari in Chad.svg Vidusšari reģions Région du Moyen-Chari Sarha &000000000004100000000041 000 &0000000000598284000000598 284 3 18 TD-MC

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar 1996. gadā pieņemto konstitūciju, Čada ir prezidentāla republika. Lielākā daļa no varas ir koncentrēta prezidenta rokās. Prezidents ir gan valsts un valdības (izpildvaras) vadītājs. Viņa lēmumi tiek nodoti tālāk Ministru prezidentam. Prezidents tiek ievēlēts vispārējās vēlēšanās ik pēc pieciem gadiem. Pēc 2005. gada izmaiņas konstitūcijā, prezidenta valdīšanas laiks ir neierobežots. Kopš 1990. gada Valsts prezidents ir Idriss Debī.

Likumdošanas vara pieder valdībai un parlamentam - Nacionālajai asamblejai. 135 locekļus ievēl ik pēc četriem gadiem vispārējās vēlēšanās. Parlamentā vairākums ir prezidenta Idrisa Debī Patriotiskās Glābšanas Kustībai.

Saskaņā ar 2012. gada Democracy Index, Čada tika klasificēta autoritāro režīmu kategorijā,[3] un Freedom House 2013. gada ziņojumā tā tika klasificēta kā nebrīva valsts.[4]

Attiecības ar Sudānu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv risks, ka Darfūras konflikts Sudānā var pācelties uz Čadu, jo abu valstu valdības apvaino viena otru abu valstu nemiernieku atbalstīšanā. 2004. gada janvārī-februārī liels skaits Darfūras bēgļu no Sudānas šķērsoja Čadas robežu, maijā Čadas armija iesaistījās cīņās ar Sudānas atbalstītiem miltāriem grupējumiem. 2005. gada 23. decembrī Čada pasludināja karastāvokli ar Sudānu. 2006. gada jūlijā tika parakstīts miera līgums Dakārā, kas paredzēja Sudānas-Čadas attiecību normalizēšanos. 2006. gada oktobrī austrumos atkal pastiprinājās nemiernieku aktivitātes, līdz 23. oktobrī nemiernieki sagrāba Amtimanas pilsētu valsts dienvidaustrumos. Baidoties no nemiernieku uzbrukumiem galvaspilsētai, tika ievesti Čadas armijas papildspēki Ndžamenā. Valdība atkārtoti paziņoja, ka Sudāna atbalsta Čadas nemierniekus, bet Sudānas valdība to noliedza.

2006. gada 25.novembrī nemiernieki ieņēma Abešes pilsētu valsts austrumos. Tajā pašā dienā, nemiernieku grupa Demokrātisko Spēku Manifestācija ieņēma Biltinas pilsētu. 2006. gada 26. novembrī Čadas valdība paziņoja, ka ir atguvusi abas pilsētas. Valsts iestādes un humanitārās palīdzības centri Abečes pilsētā tika izlaupīti. Čadas valdība noliedza brīdinājumu, ko izsludināja Francijas vēstniecība Ndžamenā, ka grupa nemiernieku dodas uz Batas pilsētu valsts centrālajā daļā.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čadai nav pieejas jūrai. Slikta komunikācija un politiskā nestabilitāte aizkavē ekonomisko attīstību. Ekonomika balstās uz lauksaimniecību. Auglīga zeme ir valsts dienvidos, kur ir daudz nokrišņu.

Jēlnafta un urāns ir galvenie valsts resursi. Rūpniecība ražo pārtikas produktus, tekstilpreces un patēriņa preces. Kokvilna un zemesrieksti ir galvenais ienākumu avots, bet valsts arī eksportē rīsus, manioku un saldos kartupeļus. Importē mašīnas, transporta iekārtas, rūpniecības preces un pārtikas produktus. Galvenie maiņas partneri ir Eiropas Savienības valstis, Kamerūna, ASV un Ķīna.

Zemnieki audzē liellopus, aitas, kazas un kamieļus. Iedzīvotāji makšķerē Čada ezerā. Sausuma sezonas laikā, Čada saņem atbalstu no citām valstīm, lai saglabātu nepieciešamo pārtikas daudzumu.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čadā 25,8% iedzīvotāju dzīvo pilsētās un 74,8% lauku reģionos. Valsts iedzīvotāji ir ļoti jauni: 47,3% iedzīvotāju ir jaunāki par 15 gadiem. Vidējais dzīves ilgums ir 47,2 gadi.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Futbols ir Čadas vispopulārākais sporta veids. Čadas futbolisti spēlē Francijas klubu komandās. Plaši tiek praktizēts basketbols, brīvā cīņa un vietējie tradicionālie cīņu veidi. Kopš 1964. gada Čada piedalās Vasaras Olimpiskajās spēlēs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «World Gazetteer». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. janvāris.
  2. «Deuxieme Recensement General de la Population et de l'Habititat (RGPH2, 2009)» [Second General Census of Population and Housing] (PDF) (French). Republique du Tchad - Institut national de la statistique, des études économiques et démographiques (INSEED). September 2009. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 1. septembris.
  3. Democracy Index 2012, The Economist Intelligence Unit
  4. Freedom in the World 2013, Freedom House