Džuljeta (pavadonis)
 Džuljeta Voyager 2 attēlā | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | Stīvens Sinots, Voyager zinātnieku komanda |
| Atklāšanas datums | 1986. gada 3. janvāris |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 1986. gada 19. janvāris[1] | |
| Lielā pusass (rādiuss) | 64 358,222 ± 0,048 km [1] |
| Ekscentricitāte | 0,00066 ± 0,000087 [1] |
| Apriņķojuma periods | 0,493065490 ± 0,000000012 d [1] |
| Slīpums | 0,06546 ± 0,040° (pret Urāna ekvatora plakni) [1] |
| Riņķo ap | Urāns |
| Fiziskie parametri | |
| Dimensijas | 150 x 74 x 74 km[2] |
| Vidējais rādiuss | 53 ± 4 km[3] |
| Masa | ~5,6×1017 kg |
| Vidējais blīvums | ~1,3 g/cm3[3] |
| Ass slīpums | 0 [2] |
| Albedo | 0,075 ± 0,011[3] |
| Redzamais spožums | 21,12 ± 0,05[3] |
Džuljeta, arī Urāns XI[4], ir Urāna pavadonis. Tas ir sestais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.
Atklāšana un nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pavadonis tika atklāts 1986. gada 3. janvārī, Voyager programmas zinātniekiem izpētot starpplanētu zondes „Voyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U2[5]. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Džuljeta. Džuljeta ir tēls Viljama Šekspīra traģēdijā „Romeo un Džuljeta”.
Orbīta un fizikālie parametri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Džuljetas diametrs ir apmēram 106 ± 8 km. Tas ir piederīgs Porcijas grupai, kurā vēl atrodas Bjanka, Kresīda, Dezdemona, Porcija, Rozalinda, Kupidons, Belinda un Perita.[6] Visiem šiem pavadoņiem ir līdzīgas orbītas un fotometriskās īpašības. Džuljeta ir mazizpētīts pavadonis. „Voyager 2” attēlos tas izskatās kā garens objekts, kura ass vērsta uz Urānu. Pavadoņa garuma pret platuma attiecība ir 0,5 ± 0,3 (stipri garens). Džuljetas virsma izskatās pelēka. [2] Pavadoņa orbītas aprēķini rāda, ka nākamo 4 000 000 – 100 000 000 gadu laikā Džuljeta var sadurties ar Dezdemonu.[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 The Orbits of the Inner Uranian Satellites From Hubble Space Telescope and Voyager 2 Observations
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Voyager’s Eleventh Discovery of a Satellite of Uranus and Photometry and the First Size Measurements of Nine Satellites
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Planetary Satellite Physical Parameters
- ↑ Uranian System
- ↑ Circular No. 4164
- ↑ Erich Karkoschka, Comprehensive Photometry of the Rings and 16 Satellites of Uranus with the Hubble Space Telescope
- ↑ Orbital Stability of the Uranian Satellite System
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |