Džuljeta (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Džuljeta
Džuljeta Voyager 2 attēlā
Atklāšana
Atklājējs/i Stīvens Sinots, Voyager zinātnieku komanda
Atklāšanas datums 1986. gada 3. janvāris
Orbitālie parametri
Epoha 1986. gada 19. janvāris[1]
Lielā pusass (rādiuss) 64 358,222 ± 0,048 km [1]
Ekscentricitāte 0,00066 ± 0,000087 [1]
Apriņķojuma periods 0,493065490 ± 0,000000012 d [1]
Slīpums 0,06546 ± 0,040° (pret Urāna ekvatora plakni) [1]
Riņķo ap Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas 150 x 74 x 74 km[2]
Vidējais rādiuss 53 ± 4 km[3]
Masa ~5,6×1017 kg
Vidējais blīvums ~1,3 g/cm3[3]
Ass slīpums 0 [2]
Albedo 0,075 ± 0,011[3]
Redzamais spožums 21,12 ± 0,05[3]

Džuljeta, arī Urāns XI[4], ir Urāna pavadonis. Tas ir sestais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 3. janvārī, Voyager programmas zinātniekiem izpētot starpplanētu zondesVoyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U2[5]. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Džuljeta. Džuljeta ir tēls Viljama Šekspīra traģēdijā „Romeo un Džuljeta”.

Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džuljetas diametrs ir apmēram 106 ± 8 km. Tas ir piederīgs Porcijas grupai, kurā vēl atrodas Bjanka, Kresīda, Dezdemona, Porcija, Rozalinda, Kupidons, Belinda un Perita.[6] Visiem šiem pavadoņiem ir līdzīgas orbītas un fotometriskās īpašības. Džuljeta ir mazizpētīts pavadonis. „Voyager 2” attēlos tas izskatās kā garens objekts, kura ass vērsta uz Urānu. Pavadoņa garuma pret platuma attiecība ir 0,5 ± 0,3 (stipri garens). Džuljetas virsma izskatās pelēka. [2] Pavadoņa orbītas aprēķini rāda, ka nākamo 4 000 000 – 100 000 000 gadu laikā Džuljeta var sadurties ar Dezdemonu.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]