Kresīda (pavadonis)
 | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | Stīvens Sinots, Voyager zinātnieku komanda |
| Atklāšanas datums | 1986. gada 9. janvāris |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 1986. gada 19. janvāris[1] | |
| Lielā pusass (rādiuss) | 61 766,730 ± 0,046 km [1] |
| Ekscentricitāte | 0,00036 ± 0,00011 [1] |
| Apriņķojuma periods | 0,463569601 ± 0,000000013 d [1] |
| Slīpums | 0,006 ± 0,040° (pret Urāna ekvatora plakni) [1] |
| Riņķo ap | Urāns |
| Fiziskie parametri | |
| Dimensijas | 92 x 74 x 74 km[2] |
| Vidējais rādiuss | 41 ± 2 km[3] |
| Masa | ~3,4×1017 kg |
| Vidējais blīvums | ~1,3 g/cm3[3] |
| Ass slīpums | 0 [2] |
| Albedo | 0,069 ± 0,007[3] |
| Redzamais spožums | 21,58 ± 0,11[3] |
Kresīda, arī Urāns IX[4], ir Urāna pavadonis. Tas ir ceturtais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.
Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pavadonis tika atklāts 1986. gada 9. janvārī, Voyager programmas zinātniekiem izpētot starpplanētu zondes „Voyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U3[5]. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Kresīda. Kresīda ir tēls Viljama Šekspīra traģēdijā „Troils un Kresīda”.
Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kresīda ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir apmēram 82 ± 4 km. Tas ir piederīgs Porcijas grupai, kurā vēl atrodas Bjanka, Dezdemona, Džuljeta, Porcija, Rozalinda, Kupidons, Belinda un Perita.[6] Visiem šiem pavadoņiem ir līdzīgas orbītas un fotometriskās īpašības. Kresīda ir mazizpētīts pavadonis. „Voyager 2”attēlos tas izskatās kā garens objekts, kura ass vērsta uz Urānu. Pavadoņa virsma izskatās pelēka. [2]
Pavadoņa orbītas aprēķini rāda, ka nākamo 4 000 000 – 100 000 000 gadu laikā Kresīda var sadurties ar Dezdemonu.[7]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 The Orbits of the Inner Uranian Satellites From Hubble Space Telescope and Voyager 2 Observations
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Voyager’s Eleventh Discovery of a Satellite of Uranus and Photometry and the First Size Measurements of Nine Satellites
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Planetary Satellite Physical Parameters
- ↑ Uranian System
- ↑ Circular No. 4164
- ↑ Erich Karkoschka, Comprehensive Photometry of the Rings and 16 Satellites of Uranus with the Hubble Space Telescope
- ↑ Orbital Stability of the Uranian Satellite System
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |