Pāriet uz saturu

Perita (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Perita
Atklāšana
Atklājējs/i Erihs Karkoška, Voyager 2
Atklāšanas datums 1999. gada 18. maijs no 1986. gada attēliem
Orbitālie parametri
Epoha 2004. gada 25. augusts[1]
Lielā pusass (rādiuss) 76 417 km [1]
Ekscentricitāte 0,0116 [1]
Apriņķojuma periods 0,638 d [1]
Slīpums 0,470° (pret Urāna ekvatora plakni) [1]
Riņķo ap Urāns
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss 13 ± 1 km[2]
Masa ~0,18×1017 kg
Vidējais blīvums ~1,3 g/cm3[2]
Albedo 0,07 ± 0,006[2]
Redzamais spožums 23,6[2]

Perita, arī Urāns XXV[3], ir Urāna pavadonis. Tas ir vienpadsmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Atklāšana un nosaukums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Perita pirmoreiz tika nofotografēta jau 1986. gadā, kad starpplanētu zondeVoyager 2” pētīja Urāna sistēmu, taču tolaik pavadoni attēlos neviens nepamanīja. To atklāja tikai 1999. gadā Erihs Karkoška (Erich Karkoschka), pētot „Voyager 2” attēlu arhīvu. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U10[4]. Pēc tam ilgu laiku nevienam vairs neizdevās pavadoni novērot, tāpēc 2001. gadā Starptautiskā Astronomijas savienība oficiāli izslēdza pavadoni no Urāna pavadoņu saraksta.[5] Tomēr Peritas eksistenci izdevās pierādīt 2003. gadā, kad Habla kosmiskā teleskopa attēlos ieraudzīja objektu, vietā, kurā pēc aprēķiniem bija jābūt Peritai.[6] Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Perita. Perita ir tēls Viljama Šekspīra traģikomēdijā „Ziemas pasaka”.

Orbīta un fizikālie parametri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Perita ir neliels pavadonis, tā diametrs ir tikai apmēram 26 ± 2 km. Peritas orbīta atrodas starp Belindu un Paku. Starp Peritu un Belindu pastāv orbitālā rezonanse 43:44. Arī ar Rozalindu ir gandrīz pilnīga 8:7 orbitālā rezonanse. Habla kosmiskā teleskopa attēlos Peritas spožums ir tikai 8 % no blakus esošās Belindas spožuma.[6]

Pavadonis ietilpst Porcijas grupā (nosaukta Porcijas vārdā). Tajā vēl atrodas Bjanka, Kresīda, Dezdemona, Džuljeta, Rozalinda, Kupidons, Porcija un Belinda.[7] Visiem šiem pavadoņiem ir līdzīgas orbītas un fotometriskās īpašības.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]