Dalībnieka diskusija:Terezija

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

Esi sveicināts(a) Vikipēdijā!


Iesākumā lūdzam iepazīties ar svarīgāko informāciju, kas jāzina, uzsākot darbu!

Pirms pirmā raksta izveides lūdzam izlasīt lapu Raksta izveidošana un apmeklēt rakstu vedni.


Sveiks(a), Terezija. Esi sveicināts(a) Vikipēdijā latviešu valodā.

Vikipēdija ir brīva enciklopēdija ar bezmaksas saturu, kuru var lasīt un rediģēt ikviens.


Diskusiju lapās lūgums parakstīties ar 4 tildēm (~~~~) vai rīku joslā nospiest pogu . Paldies.

Raķešu bāze[labot pirmkodu]

Sveika/Sveiks! Vai Jūs zināt, kas ir "raķešu bāze" un kādus objektus ar šo terminu apzīmē? --Kikos (diskusija) 16:47, 21 jūlijā, 2013 (EEST)

Iesaku sameklēt grāmatu "Latvija — PSRS karabāze", kā arī censties izmantot nopietnākus avotus. Kur šeit vispār kaut kas minēts par armijas objektiem? Lilastē raķešu bāze nav bijusi, tur bija stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēka karaskola ar raķešu zemes starta mācību pozīcijām, tur nav bijis raķešu, kas "notēmētas uz Rietumvāciju". Carnikavā bija pretgaisa aizsardzības karaspēka daļa. --ScAvenger (diskusija) 18:25, 21 jūlijā, 2013 (EEST)

DEFAULTSORT[labot pirmkodu]

Informācija Lai biogrāfiju raksti kategorijās kārtotos pēc uzvārda, ir jālieto "kārtotājs" (DEFAULTSORT).

Piemērs: Lai raksts Čārlzs Bārklijs pareizi novietotos rakstā norādītajās kategorijās, kārtotājā jānorāda šāda informācija: {{DEFAULTSORT:Bārklijs, Čārlzs}}. Ja ir kādi jautājumi, droši tos uzdod tepat diskusijā. Paldies! --FRK (diskusija/devums) 08:28, 22 septembrī, 2013 (EEST)

Aiz Defaultsort nevajag punktu un visus vārdus jāsāk ar lielo burtu: šādi. --FRK (diskusija/devums) 15:02, 22 septembrī, 2013 (EEST)
Lūgums neaizmirst par DEFAULTSORT (ko novieto virs kategorijām, ko arī nevajadzētu aizmirst). --FRK (diskusija/devums) 12:04, 30 septembrī, 2013 (EEST)

Carnikavas grāfi[labot pirmkodu]

paldies par ātro reakciju. tad ir vērts tai rakstā Carnikavas grāfi izmest visu vai vismaz lielāko daļu no tā, kas tika pārcelts uz jauno rakstu. --Biafra (diskusija) 08:57, 25 septembrī, 2013 (EEST)

Daļa raksta ir pārkopēta no šejienes. To jāpārraksta saviem vārdiem. --ScAvenger (diskusija) 22:19, 29 septembrī, 2013 (EEST)

Kopēšana un pārvietošana[labot pirmkodu]

Vikipēdijā ir pieņemts rakstu pārvietot uz citu nosaukumu nevis pārkopēt, kā Jūs to esat izdarījusi ar rakstu "Ferdinands Erdmans Štolls (mācītājs)". Tādā veidā netiek zaudēta raksta hronoloģija, kā arī tas ir vienkāršāk. --Treisijs (diskusija) 07:52, 30 septembrī, 2013 (EEST)

Raksta sākumā (ievadā) lūgums likt tikai mūsdienu oficiālos nosaukumus no vietvārdu datubāzes. Tālāk tekstā jau var aprakstīt visas alternatīvās/pareizākās formas. Tā šeit pieņemts. Paldies par sapratni! --Kikos (diskusija) 21:29, 30 jūlijā, 2015 (EEST)

Vēlējos vaicāt, kāpēc kā oficiālie izvēlēti nosaukumi no LĢIA Ģeoinformācijas sistēmu un informācijas tehnoloģiju departamenta datubāzes, ja, pirmkārt, tie daudzos gadījunos ir kļūdaini, otrkārt, LĢIA nav nekādas kompetences un pilnvaru noteikt vietvārdus, jo tā ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas, Latviešu valodas aģentūras, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta un Valsts valodas centra kompetence? Īpaši jau attiecībā uz dialektiem. Ja pieņemts lietot LĢIA, tad rosinu atbildīgajiem, kam ir lielākas pilnvaras ne kā man, diskutēt par šo tematiku un mainīt šo pieņēmumu? Terezija Terezija (diskusija) 17:29, 1 augustā, 2015 (EEST)

Par ārlietu ministriem[labot pirmkodu]

Pirms tam - diskusiju, lūdzu. --Feens (diskusija) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 08.32 (EET)[atbildēt]

Mans viedoklis - nav problēma, ja Latvijas PSR ministri nav vienā sarakstā ar Latvijas Republikas ministriem, bet gan tas, ka ar vienu kustību tiek dzēsta būtiska informācija. Ierosinu pārlikt uz jaunu rakstu, piemēram Latvijas PSR Ārlietu ministrija. --Feens (diskusija) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 08.41 (EET)[atbildēt]
Jā es piekrītu, ka var būt labs raksts Latvijas PSR Ārlietu ministrija Terezija (diskusija) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 02.15 (EET), bet Latvijas Republikas ārlietu ministru sarakstā tos ir likt mazākais neētiski.[atbildēt]

Vikipēdijas darbnīca[labot pirmkodu]

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams iniciatīvas lapā. Tēma ir vēlama no vajadzīgo rakstu saraksta, bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- Edgars2007 (diskusija) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.57 (EEST)[atbildēt]

Share your experience and feedback as a Wikimedian in this global survey[labot pirmkodu]

WMF Surveys, 2018. gada 29. marts, plkst. 21.20 (EEST)[atbildēt]

Reminder: Share your feedback in this Wikimedia survey[labot pirmkodu]

WMF Surveys, 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 04.18 (EEST)[atbildēt]

Your feedback matters: Final reminder to take the global Wikimedia survey[labot pirmkodu]

WMF Surveys, 2018. gada 20. aprīlis, plkst. 03.27 (EEST)[atbildēt]

VDK kartotēka[labot pirmkodu]

Lūdzu, paskatieties te kopienas portālā, pirms steidzaties pēc sava prāta labot jūtīgas tēmas. Mēs pašlaik mēģinām tikt pie konsensusa...--Egilus (diskusija) 2019. gada 6. maijs, plkst. 16.24 (EEST)[atbildēt]

Labdien, tiesiskā valstī pamats ir tiesas spriedums. Vēl būtu pieļaujamas atsauces uz Ministru kabineta speciāli šim nolūkam izveidoto Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas zinātniskās izpētes komisiju. Citas atsauces ir baumas un klačas. Lūdzu paskatieties, cik gadus esmu Vikipēdijā. Pirmoreiz redzu, ka tad, kad cenšos panākt objektivitāti un enciklopēdisku stilu, tad Vikipēdija iestājas pret to. Vai arī nemanot šī Vikipēdijas kopiena ir kļuvusi par partiju,ar specifiskiem politiskiem uzskatiem?(diskusija) 2019. gada 6. maijs plkst. 16.34 (EEST) (Terezija (diskusija) 2019. gada 6. maijs, plkst. 16.34 (EEST))[atbildēt]
Ja jūs, pamatojot savas politiskās darbības, rakstāt nepatiesību (kā apgalvojums, ka Muižnieka nav kartotēkā) un nepiedalāties apspriešanā par strīdīgiem jautājumiem, tad nav svarīgi, cik gadus jūs še esat. Pēc jums nāksies satīrīt tāpat kā pēc tā LPSRVDK. Vikipēdija NAV tiesa un 99,99% šeit ievietotās informācijas nav apstiprināta ar tiesas spriedumu, tas neietilpst enciklopēdiju praksē. Mūsu darbs ir pasniegt informāciju neitrāli (un tieši tas vēl ir jāapspriež, kā tieši), nevis slēpt viņu.--Egilus (diskusija) 2019. gada 6. maijs, plkst. 16.48 (EEST)[atbildēt]
Tas jau nekas, ka tiesa sprieduma motīvu daļā atzīst, ka tas ir cits Muižnieks, ka tas nav šis cilvēks? Vai pareizi saprotu, ka ar Jāņiem Bērziņiem rīkojas tieši tāpat un nav vairs nekādas Vikipēdijas nozīmju atdalīšanas lapas? Jūs apgalvojat, ka rakstu nepatiesību, bet neuzrādāt, kur. Kādi tad ir Vikipēdijas kritēriji par avotu ticamību? Vai jebkurš aplams apgalvojums, kas ir rakstīts sociālajos tīklos, interneta džungļos, vai, piemēram, LPSR totalitārā okupācijas režīma komunistu paskvilās kļūs par patiesību? Tad Ulmaņa režīms būs "fašistisks", Latvijas Republika "buržuāziska", latviešu virsniekiem tiks pierakstīta ebreju nogalināšana un citi PSRS propagandas izdomājumi, ja vien tie būs rakstveida avotos? Labi, saprotu, ka čekas aģentu tēmu te ir monopolizējušas pāris personas, bet tad, lūdzu, atzīstiet, ka apzināti veidojat tendenciozu viedokli, kur tādiem neuzticamiem avotiem kā Latvijas vēsturnieku komisija vai LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas vēsturnieki vietas nav. Pareizi? --Terezija (diskusija) 2019. gada 6. maijs, plkst. 17.17 (EEST)[atbildēt]
Varbūt jūs varētu dot atsauces sava viedokļa pamatošanai, piemēram, par citu Muižnieku (tas ir pretrunā ar paša Muižnieka teikto, kā viņa kartiņa varēja izrādīties VDK)? Kaut vai uz tiem pašiem Delfiem, ja citu nav? Objektīva pieeja un minimāla Vikipēdijas autoritāte prasa dot gan plaši izplatītu informāciju, gan tās apgāzumu, ja tā nav patiesība. Speciāli slēpt šādu informāciju, vēl jo vairāk aiz politiskiem iemesliem - tas neietilpst Vikipēdijas uzdevumos. Es saprotu, ka meklēt saites ir daudz grūtāk, kā vandāliski ierakstīt "šitais ir maisos" bez atsauces vai tikpat vandāliski nodzēst zināmus faktus (kā viegli pārbaudāmu atrašanos kartotēkā), bet šeit pieņemts likt saites. Re, par to Muižnieku kartotēkā es pēc jūsu pūliņiem uzrakstīju, kas bija atrodams, un ja jūs būtu drusku pastrādājusi pie labošanas un pamatošanas, kad kaut kas nepatīk, nevis tikai nodzēsusi, tad nenāktos te kasīties... Kas attiecas uz jūsu politiskajiem salīdzinājumiem, tad jums nav darīšana ar pusaudzi, tas nestrādās. Ja viedoklis par to, ka latviešu virsnieki šāvuši ebrejus, būtu izplatīts, mums tas būtu jāpiemin kā "tādi un tādi apgalvo..." un jādod informācija, kas to apgāž. Tāpat kā ar VDK kartotēku. (Starp citu, kāda, jūsuprāt, bija un ir Latvijas Republika, ja ne buržuāziska? Pats termins ir novecojis un tāpēc neenciklopēdisks, bet viņa pilsoniskā būtība nav mainījusies un viņa lietošana nekad nav bijusi sarkano prerogatīva.)
Ir viens tāds labs veids, kā pārbaudīt Vikipēdiju un gandrīz jebkuru citu lietu: paskatīties pašam. Jūs rakstījāt, ka Muižnieka kartiņas kartotēkā nav. Lasītājs paskatās - ir. Muižnieks LSM apstiprina. Nepatiesību reizēm var pamanīt vienkārši ar acīm.--Egilus (diskusija) 2019. gada 6. maijs, plkst. 17.43 (EEST)[atbildēt]
Jūs lietojat terminoloģiju, ka Latvijas Republika ir "buržuāziska", turklāt vēl minat emocionāli "viņa lietošana nekad nav bijusi sarkano prerogatīva", tajā pašā laikā rakstā Arvīds Ulme ir sarakstītas lietas, ko nevar pamatot.
pievienojos Egilus. un piedodiet, bet labojumus par Arvīdu Ulmi nācās atcelt. ir daudz publiskas informācijas par tiesas prāvu. tad vajag stipras atsauces, lūdzu! ja ar atsaucēm var nopamatot, tad uz priekšu. --Biafra (diskusija) 2019. gada 6. maijs, plkst. 17.49 (EEST)[atbildēt]
Nevaru atrast nevienu drošticamu avotu, kur jebkas būtu rakstīts par Arvīda Ulmes tiesas prāvu, izņemot to, kur viņš bija liecinieks, kad tiesāja Vladimiru Šatrovski čeka.--Terezija (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 16.45 (EEST)[atbildēt]
Godājamais diskusija, vai Jūs nevarat paskaidrot, kā es varu ar atsaucēm nopamatot nepatieso informāciju, kas ir ievietota rakstā Arvīds Ulme par tiesas prāvu un rakstā Indriķis Muižnieks, ja tā ir nepatiesība, izdomājumi, bet nav taču kāda avota, kur būtu uzrakstīti visu neesošo un nekad nebijušo faktu drošticami atspēkojumi. Vai enciklopēdiski pareizi nebūtu nopamatot to, kas ir, nevis prasīt noargumentēt pret to kā nav un kā nekad nav bijis, kas tāpēc nav pierādāms drošticami ar atsaucēm? Piemērs, ir Arvīda Ulmes tiesas prāva, kur it kā kaut ko viņš ir atzinis vai nav atzinis. Kur ir šī tiesas prāva? Kur pierādījumi? Kur dokumenti? Viss tikai klačas, baumas un izdomājumi, jo nav jau nekādas tiesas prāvas nekad bijis. Jūs ar Vikipēdijas kopienu vēlaties nostāties gan pret tiesu sistēmu, gan pret vēsturniekiem? Tad, kas ir latviešu vikipēdija, politiskā partija ar savu aģitāciju?--Terezija (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 03.08 (EEST)[atbildēt]
Šādiem apgalvojumiem jābūt pamatojumam, tā nav. --Terezija (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 03.02 (EEST)[atbildēt]
Tāds iespaids, ka strīdas divi boti ar vienu un to pašu vārdu :)
Enciklopēdiski pareizi ir nopamatot to, kas ir. Rakstā ar Ulmi tas bija izdarīts, neprecīzi, bet vismaz bija darīts. Jūs neesat ne tiesu sistēma, ne vēsturnieki - un jūsu privātais viedoklis ir tieši tik vērts cik pārējie, kamēr to neapstiprina atsauces. Kāpēc es varu piecās minūtēs atrast vajadzīgās saites, bet jūs ne? Rakstu par Ulmi es izlaboju - pagari sanāca, bet tas stāsts prasījās pēc detaļām,- un lai tas stāv par paraugu, cik viegli atrast un ievietot informāciju, nevis dzēšot ar šņācienu "es saku, ka nekas tāds neeksistē!", bet pierādot ar saitēm. Ja neprotat to darīt - tad netraucējiet tiem, kas prot.--Egilus (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 04.28 (EEST)[atbildēt]
Nopietni pastrādāju, atradu vajadzīgās saites, pielaboju rakstu par Ulmi. Vai tagad Jums šie labojumi patīk un tādā veidā drīkst turpināt? --Terezija (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 16.43 (EEST)[atbildēt]
Sorī, vispirms pārlaboju tur pēc sava prāta, un tikai tad pamanīju diskusiju šeit :) Man nepatika 2 lietas, abas pieminēju tur - acīmredzams kopiraita pārkāpums (turklāt raksts kļuva pilns ar sarkanām saitēm) un, manuprāt, vienkārši liekvārdība. Priekš vienas sadaļas tur jau bija par daudz, es tīšām rakstīju cik iespējams īsi (piemēram, 14.p. "četrpadsmitā panta" vietā) un tikai būtisko, lai nepārslogotu lapu ar šo tēmu. Tieši tāpat kā rīkojos citos līdzīgos gadījumos.
Taču man šķistu labi, ja viss tas jūsu garteksts, pārstāstīts saviem vārdiem, parādītos kā sadaļa atsevišķā lapā par VDK kartotēku lietu izmeklēšanas kārtību. Tāpēc ka tas jau vairs nav viena Ulmes jautājums, jūs esat sākusi rakt plašāku un interesantāku tēmu. Man pašam nav laika ar to ņemties, jo es vēl neesmu pabeidzis visu LPSRVDK izdarību sabalansēšanu ar loģiku (Kikos variants visu izmest man arī šķiet neatbilstošs - Vikipēdijas pamatnostādnes prasa sniegt publikai kā alternatīvu arī plaši izplatītu, lai arī apšaubāmu informāciju, bet atstāt kā bija arī nevarēja, nebija līdzsvaroti.)--Egilus (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 18.18 (EEST)[atbildēt]
Pievienojos Egīla pēdējam komentāram. --Edgars2007 (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 18.33 (EEST)[atbildēt]
Likuma kolīziju jeb precīzāk tiesību normu kolīziju šeit nav. Vismaz divdesmit gadu, kopš ģenerālprokurors pielicis interpretācijai punktu 1999. gadā vairs nav arī domstrapību par konkrēto lietu. Nevēlos vairs labot daudz to, ko Jūs šeit pārlabojat pa savam prātam, jo Jums šeit ir administratora tiesības un aizstāvēt objektīvo, enciklopēdisko īstenību pret administratoriem, kas var mani izslēgt no Vikipēdijas nav prāta darbs. Taču vēlos saprast Jūsu visu administratoru domu gājienu, spriedumu ceļu, kāpēc Jūs dzēšat atsauces uz tiesību aizsardzības iestāžu un zinātniskās izpētes nodibinātiem faktiem, atstājot kā dominējošo paša aģenta viedokli "iespējamā sadarbība". Proti, mūsu rīcībā ir fakti: 1) LPSR VDK aģentūras alfabētiskajā kartītē ir aģenta Arvīda Ulmes (Putriņa) oriģinālā kartīte, to neviens neapšauba, arī Ulme ne, tāpat neviens neapšauba, ka ir kādi ziņojumi DELTĀ; 2) Prokuratūra ir atzinusi, ka ir viennozīmīgi noskaidrots, ka Arvīds Ulme ir LPSR Valsts Drošības komitejas aģents[1]; 3) Prokuratūra ir izbeigusi lietu, pamatojoties uz normu, kas nosaka, ka tai nepieciešama atzīšanās - Pārbaudes lieta tika izbeigta pamatojot ar likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" 14.panta četrpadsmito daļu pamata "Ja pārbaudāmā persona atzīst sadarbības faktu un lūdz pārbaudes lietu izbeigt, lieta ir izbeidzama"[2]; 4) Ministru Kabineta speciāli šim nolūkam nodibinātā LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija, vēstures zinātņu doktora Jāņa Taurēna personā izpēta Ulmes lietu uz 500 lapām, neatstājot šaubas par sadarbību [3]; 5) Ministru Kabineta speciāli šim nolūkam nodibinātā LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija, juridisko zinātņu doktores Kristīnes Jarinovskas personā paskaidro, ka Ulmes publiskie izteikumi neko nenozīmē, jo juridiski viņš ir atzinis sadarbību ar VDK, detalizēti aprakstot prokuratūras praksi un Augstākās Tiesas judikatūru atbilstošos gadījumos, kur skaidri uzrakstīts, ka ģenerālprokurora p. i. Oļģerts Šabansks jau pielicis punktu šai diskusijai 1999. gadā[4]. Bet tagad es lasu šķirkli par Ulmi, kurā rakstīts, pirmkārt, "iespējamā sadarbība", otrkārt, "Arī citās lietās divos gadījumos mēģināts noliegt, ka, izbeidzot lietu ar likuma 14. panta četrpadsmito daļu, ir notikusi atzīšanās sadarbībā ar VDK.", kas vienkārši diametrāli pretēji apvērš tiesību zinātnieces skaidrojumu, par to, kādi ir fakti, akcentējot to, ka mēģinājis kāds noliegt "arī citās lietās", it kā Ulmes lieta būtu šāda (tas tur nav teikts, teikts par mēģinājumiem turpināt procesu, atšķirībā no Ulmes, kas procesu neturpina). Rezultātā, lai cik precīzi darbu būtu veikuši prokurori un zinātnieki, viņu viedoklis kā neenciklopēdisks tiek apšaubīts. Ar ko? Ar paša Ulmes teiktā. Bet, kur ir droši pierādījumi, ka, piemēram, Ulmanis ir prezidents, vai, ka Ulme ir Ulme, nevis Putriņš. Šobrīd es redzu to, ka PSRS Valsts drošības komitejas ideoloģiskā dogma ir pārņēmusi šo Vikipēdiju, jo kā vienlīdz ticami tiek svērti baumu un klaču avoti pret juridiskiem un zinātniskiem dokumentiem. Loģiski, ka baumu un klaču teksti uzvar ar pieredzi. Uzlieku atsauci, kur zinātnieki izskaidro situāciju, bet tas tiek lakoniski nodzēsts, pie tam piedēvējot Jarinovskai to, ko viņa neraksta. Tas nav personiski, bet, ko tad darīt? Iznāk, ka Ulmes sadarbība būs "iespējama" tā arī mūžīgi, ja pats Ulme to neatzīs. Tad, kāpēc vainot cilvēkus genocīdā un holokaustā, ja viņi paši nav atzinušies? Tikai tiesas spriedumu dēļ?--Terezija (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 20.00 (EEST)[atbildēt]
Manu loģiku saprast ir vienkārši: es atstāju no tās Jarinovskas reklāmas tikai to, kas man tekstā šķita būtisks, bet ja es nevairītos no ķildām, būtu pats nodzēsis uzreiz visu, bez jebkādiem saviem komentāriem. Atstāju kaut ko tikai aiz vēlmes parādīt, ka darbs tiek cienīts. Ja nepatīk - nu, nekā darīt. Ja vienkāršā labvēlībā spokojas "PSRS Valsts drošības komitejas ideoloģiskā dogma" (kura nebūt tāda nebija, starp citu), arī nekā darīt. Jāpiebilst arī, ka tieši jūs bijāt tāda kvēla Ulmes aizstāve, ka es vēl tagad uzmanos jūsu tuvumā viņu par kaut ko apsūdzēt. Un tieši jūs pasvītrojāt, ka nekāda Ulmi apsūdzoša tiesas sprieduma nav bijis, tātad apsūdzēt viņu Vikipēdijā nevar. Kas zina, kā atkal jūsu attieksmē viss var mainīties.
Starp citu, par jūsu gramatikas labojumiem man arī bieži ir šaubas, nu bet arī pats šai ziņā neesmu ideāls, tāpēc nepiekasos. Taču jau trešajā vietā bāzt to viņa "meitas uzvārdu" no malas jau, manuprāt, izskatās smieklīgi. --Egilus (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 20.56 (EEST)[atbildēt]
Jā, es aizstāvēju Ulmi, jo atcerējos viņu no Atmodas, bet lasot tekstu pārliecinājos, ka viņa vaina ir pierādīta likumā noteiktā kārtībā. Kādi pierādījumi tad ir nepieciešami, lai Vikipēdija atzītu, ka Arvīds Ulme ir bijis LPSR VDK aģents "Zāle" bez "iespējams", ja ar likumā noteiktā kārtībā izdarītu prokuratūras slēdzienu un zinātnieku slēdzienu nav gana? Vairs šo VDK daļu Ulmem nelabošu, pirms man kāds autoritatīvi pateiks, kāds ir administratoru viedoklis, jo labi jau nav nekā.--Terezija (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 21.48 (EEST)[atbildēt]
Administratoriem ir dažādi viedokļi (kā redzams kopienas portālā), viens no diviem galvenajiem - fiksi dzēst ārā jebkādu info par sadarbību ar VDK, lai nesmird, otrais - lai Egilus to bedri rok un uzbūvē pa virsu mazmājiņu, labāk jau neviens neizdarīs (tiem, kas to, manuprāt, varētu labāk, svarīgāku pienākumu līdz acīm).
Tas, ka prokuratūra kaut ko apgalvo, ir nevis pierādījums, bet informācija, ka viņa tā apgalvo. Pierādījumi nav un visdrīzāk netiks publicēti, jo satur jūtīgu informāciju, un tālāk jau ir subjektīvs un politisks jautājums, kam ticēt. Vikipēdijā tiek ieteikts ticības lietu vietā sniegt abu pušu viedokļus un zināmos faktus. Es to izdarīju - maksimāli īsi, cik vien varēju, jo īsums še pieder pie labā toņa. --Egilus (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 23.32 (EEST)[atbildēt]
Ja patiešām Vikipēdijas administratoru vairākums uzskata, ka prokuratūras LĒMUMS ir nevis pierādījums, bet "informācija, ka viņa tā apgalvo" un šādos apstākļos "pierādījumu nav", tad rodas retorisks jautājums - kāpēc rakstā Aleksandrs Lavents ir rakstīts, ka viņš ir noziedznieks, nevis, ka tas ir tikai tiesas viedoklis, bet pierādījumu nav, kāpēc rakstā Ansis Kaupēns ir rakstīts slepkava, ja raksts nedod nekādus PIERĀDĪJUMUS, bet tikai atsauces uz enciklopēdijām, kaut gan Ansis Kaupēns uzskatīja, ka neko nav noziedzies (nabadziņš nesaprata, ka bauslis "Tev nebūs nokaut" attiecās arī uz šaujamieročiem)? Kāpēc Laventa un Kaupēna gadījumos pastarpināta informācija par tiesībaizsardzības institūciju likumīgā spēkā stājušamies nolēmumiem ir derīga, lai viņus kategorizētu, bet Ulmes gadījumos šī pati informācija par tiesībaizsardzības institūciju likumīgā spēkā stājušamies nolēmumiem derīga nav, vai nav tā, ka Vikipēdijas latviešu kopiena apzināti aizstāv PSRS okupācijas režīmu un pārstāv tā ieskatu un viedokli Latvijas sabiedrībā?--Terezija (diskusija) 2019. gada 8. maijs, plkst. 00.56 (EEST)[atbildēt]
Vispār jau es nekur nesaku, ka tā domātu Vikipēdijas administratoru vairākums - jūs atkal piedomājat no sevis un pēc tam cīnāties ar pašas iedomām. (Pats es, starp citu, neesmu administrators, es esmu tikai cilvēks, kurš pa jūtīgām lietām ķimerējas uzmanīgi - atšķirībā no jums.) Es domāju, ka starpību starp prokuratūras un tiesas lēmumiem jūs zināt. Domāju, ka lasījāt arī to, ko izdzēsāt - vēsturnieku komisijas (apd. labojums - Nacionālā arhīva) saitā rakstīto informāciju par to, ka lietas izbeigšana pēc 14.p. 14.d. iespējama arī bez sadarbības fakta atzīšanas. Tā ka runa nav tikai par Ulmes viedokli. Nu bet pļāpas par "okupācijas režīma aizstāvēšanu" grauj tikai jūsu autoritāti, tāpat kā formatējuma problēmu nelabošana diskusijās.

Izmaiņu kari[labot pirmkodu]

Lūgums izbeigt izmaiņu karus rakstos. Vispirms izdiskutējiet, nonākat pie konsesusa (tā laikam to vārdu neraksta :D ) un tad arī var veikt izmaiņas rakstos. Ja izmaiņu kari tiks turpināti, Jums var tikt liegta pieeja Vikipēdijas labošanai. --Edgars2007 (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 08.28 (EEST)[atbildēt]

Ar ko man ir jādiskutē par Arvīds Ulme, es labprāt diskutētu, ja Jūs norādītu ar, ko jo šobrīd ir tikai draudi, ka tiks liegtas izmaiņas rakstos, bet nevienā vietā Vikipēdijas kopienā nav kompetentas diskusijas par šo jautājumu. Lūdzu apskatieties, kādas izmaiņas veicu par Arvīds Ulme, vai tas ir pieņemams?--Terezija (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 16.47 (EEST)[atbildēt]
Diskutēt var arī raksta diskusijā par Ulmi. --Edgars2007 (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 18.32 (EEST)[atbildēt]
Laikam jau pamatā nāksies ar mani :) Vienkārši pārējie, redzot, ka man jēdzīgi sanāk, faktiski atstājuši visas tās ķeskas ar LPSRVDK mantojumu manās rokās. Man tas absolūti nav vajadzīgs, mani ceturto dienu gaida nepabeigts tulkojums par vienām antilopēm, kuras mani interesē nesalīdzināmi vairāk, bet kādam tas bija jāizdara un jāuzraksta par tēmu neitrāli bez emocijām. Neraugoties uz ekstrēmistiem no abām pusēm, pie kuriem nesen piederējāt arī jūs.
Manas darbības nav neapstrīdamas un par tām var žēloties, piemēram, tai pašā kopienas portālā, lai pārējie sauc mani pie kārtības - nekļūdīgo nav. Un man arī ir savi politiskie uzskati un viedokļi par daudzām publiskām personām, kurus es šajās lapās nerakstu, jo tiem tajās nav vieta.--Egilus (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 18.38 (EEST)[atbildēt]

Iekavas (07.05.2019)[labot pirmkodu]

Sveiks, es esmu bots. Es pamanīju, ka šis labojums lapā Edvīns Inkēns, iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot labojumus lapā. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu mana operatora diskusiju lapā.

Paldies! EdgarsBot (diskusija) 2019. gada 7. maijs, plkst. 22.02 (EEST)[atbildēt]

Iekavas (10.05.2019)[labot pirmkodu]

Sveiks, es esmu bots. Es pamanīju, ka šis labojums lapā Gundega (studenšu korporācija), iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot labojumus lapā. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu mana operatora diskusiju lapā.

Paldies! EdgarsBot (diskusija) 2019. gada 11. maijs, plkst. 02.02 (EEST)[atbildēt]

  1. Taurēns, Jānis. Dr. hist. «LPSR Valsts drošības komitejas ārštata darbinieku (aģentu) un informatoru, kuri apzināti sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju, identitātes un tiesas procesi par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, apspriešanu presē un publiskajā telpā analizējis LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis Dr. hist. Jānis Taurēns un zinātniskā redaktore Dr. iur. Kristīne Jarinovska.», Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija, Latvijas Universitāte, 2017, 25. oktobris
  2. Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, «Latvijas Vēstnesis», 65 (196), 1994, 2. jūnijs
  3. Taurēns, Jānis. Dr. hist. «LPSR Valsts drošības komitejas ārštata darbinieku (aģentu) un informatoru, kuri apzināti sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju, identitātes un tiesas procesi par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, apspriešanu presē un publiskajā telpā analizējis LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis Dr. hist. Jānis Taurēns un zinātniskā redaktore Dr. iur. Kristīne Jarinovska.», Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija, Latvijas Universitāte, 2017, 25. oktobris
  4. Jarinovska, Kristīne, Dr. iur. «Ieskats sadarbības ar VDK pārbaudes lietās», Publiskās atmiņas centrs, Lavijas Universitāte. 2019, 20. marts