Edvīns Inkēns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Edvīns Inkēns
Latvijas īpašo uzdevumu ministrs
Amatā
1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Valdis Birkavs

Dzimšanas dati 1958. gada 8. martā (59 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Ceļš
Dzīvesbiedrs(-e) Sandra Inkēna
Profesija žurnālists
Augstskola Latvijas Universitāte

Edvīns Inkēns (dzimis 1958. gada 8. martā) ir latviešu žurnālists un politiķis. 5., 6. un 7. Saeimas deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Edvīns Inkēns ir dzimis 1958. gada 8. martā.[1][2] 1976. gadā viņš absolvēja Rīgas 25. vidusskolu, bet 1981. gadā — Latvijas Valsts universitāti, iegūstot grādu žurnālistikā.[2]

Atmodas gados bijis viens no raidījuma "Labvakar" veidotājiem.[3] 1989. gada tautas skaitīšanā, protestējot pret faktu, ka respondents izvēlas, ko atbildēt, pateica, ka pēc tautības ir arābs.[1][4]

1993. gadā piedalījies 5. Saeimas vēlēšanās, ievēlēts no partijas "Latvijas Ceļš" saraksta. Tika iekļauts Birkava valdībāīpašo uzdevumu ministrs. Vēlāk bijis Vides un sabiedrisko lietu komisijas biedrs.[5] 1995. gadā ievēlēts 6. Saeimā, darbojies Ārlietu un Eiropas lietu komisijās.[6]

1998. gadā ievēlēts 7. Saeimā, bijis Ārlietu komisijas biedrs un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs.[2] Kandidējis arī 8. Saeimas vēlēšanās, taču LC nepārvarēja 5% barjeru.[7] Kopš tā laika politikā nav darbojies.[8]

No 1990. gadu vidus līdz 2005. gadam Inkēns bija LNT raidījuma "Nedēļa" producents.[9][10] Viņš ir bijis LNT padomes priekšsēdētājs.[10]

2008. gada 10. septembrī, nepilnu nedēļu pirms ASV bankas Lehman Brothers bankrota, kas aizsāka vispasaules finanšu krīzi, Inkēns pārdeva savas akcijas Parex bankā tās lielākajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim.[11]

Vēlāk kopā ar Egilu Zariņu veidojis Latvijas Televīzijas raidījumu "Jauna nedēļa". 2010. gada augustā, Zariņa prombūtnes laikā, Inkēns vadīja vairākus raidījuma izlaidumus.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Andris Rubīns. «Inkēns krējumu kuļ ar mazajiem ratiem». TvNET, 2007.01.29.. Skatīts: 2011.01.31.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Edvīns Inkēns». 7. Saeima. Skatīts: 2011.01.31.
  3. «Edvīns Inkēns: “Nekas nav saldāks par brīvības sajūtu”». TvNET. 2000.10.06. Skatīts: 2011.02.04.
  4. «Stenogramma». LR Augstākā Padome. 1991.01.22. Skatīts: 2011.02.04.
  5. «Edvīns Inkēns». 5. Saeima. Skatīts: 2011.02.05.
  6. «Edvīns Inkēns». 6. Saeima. Skatīts: 2011.02.05.
  7. «Edvīns Inkēns». 5. Saeima. Skatīts: 2011.01.31.
  8. 8,0 8,1 Vita Dreijere. «Inkēns atgriežas LTV ekrānā». Diena, 2010. gada 5. augustā. Skatīts: 2011. gada 4. februārī.
  9. «Sončiks: Inkēns piedāvāja mani neminēt pedofilijas lietā pret nodokļu uzrēķina atcelšanu». Delfi. 2003.11.10. Skatīts: 2011.02.04.
  10. 10,0 10,1 «Raidījums "Nedēļa" no rudens nebūs skatāms LNT». TvNET. 2005.07.02. Skatīts: 2011.02.04.
  11. Baiba un Lapsa, Lato Rulle. «Inkēns pēdējā brīdī pārdevis Parex akcijas». Pietiek, 2010.11.15.. Skatīts: 2011.02.05.