Edvīns Inkēns
| Edvīns Inkēns | |
|---|---|
| Latvijas īpašo uzdevumu ministrs | |
|
Amatā 1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Valdis Birkavs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1958. gada 8. martā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Ceļš |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Sandra Inkēna |
| Profesija | žurnālists |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Edvīns Inkēns (dzimis 1958. gada 8. martā) ir latviešu žurnālists un politiķis. 5., 6. un 7. Saeimas deputāts.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Edvīns Inkēns ir dzimis 1958. gada 8. martā.[1][2]
1976. gadā viņš absolvēja Rīgas 25. vidusskolu, bet 1981. gadā — Latvijas Valsts universitāti, iegūstot grādu žurnālistikā.[2]
1981. gadā Edvīns Inkēns savervēts VDK ar pseidonīmu Uģis.[3]
Atmodas gados bijis viens no raidījuma "Labvakar" veidotājiem.[4]
1989. gada tautas skaitīšanā, protestējot pret faktu, ka respondents izvēlas, ko atbildēt, pateica, ka pēc tautības ir arābs.[1][5]
1993. gadā piedalījies 5. Saeimas vēlēšanās, ievēlēts no partijas "Latvijas Ceļš" saraksta. Tika iekļauts Birkava valdībā kā īpašo uzdevumu ministrs. Vēlāk bijis Vides un sabiedrisko lietu komisijas biedrs.[6]
1995. gadā ievēlēts 6. Saeimā, darbojies Ārlietu un Eiropas lietu komisijās.[7]
1998. gadā ievēlēts 7. Saeimā, bijis Ārlietu komisijas biedrs un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs.[2]
Kandidējis arī 8. Saeimas vēlēšanās, taču LC nepārvarēja 5% barjeru.[8] Kopš tā laika politikā nav darbojies.[9]
No 1990. gadu vidus līdz 2005. gadam Inkēns bija LNT raidījuma "Nedēļa" producents.[10][11] Viņš ir bijis LNT padomes priekšsēdētājs.[11]
2008. gada 10. septembrī, nepilnu nedēļu pirms ASV bankas Lehman Brothers bankrota, kas aizsāka vispasaules finanšu krīzi, Inkēns pārdeva savas akcijas Parex bankā tās lielākajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim.[12]
Vēlāk kopā ar Egilu Zariņu veidojis Latvijas Televīzijas raidījumu "Jauna nedēļa". 2010. gada augustā, Zariņa prombūtnes laikā, Inkēns vadīja vairākus raidījuma izlaidumus.[9]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Andris Rubīns. «Inkēns krējumu kuļ ar mazajiem ratiem». TvNET, 2007.01.29.. Skatīts: 2011.01.31.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Edvīns Inkēns». 7. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011.01.31.
- ↑ «Pietiek :: Vismaz piecpadsmit personas no “čekas maisiem” apbalvotas ar Triju Zvaigžņu ordeni». pietiek.com. 25.12.2018. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-09-26. Skatīts: 2019-01-04.
- ↑ «Edvīns Inkēns: “Nekas nav saldāks par brīvības sajūtu”». TvNET. 2000.10.06. Skatīts: 2011.02.04.
- ↑ «Stenogramma». LR Augstākā Padome. 1991.01.22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 28. novembrī. Skatīts: 2011.02.04.
- ↑ «Edvīns Inkēns». 5. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 27. novembrī. Skatīts: 2011.02.05.
- ↑ «Edvīns Inkēns». 6. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011.02.05.
- ↑ «Edvīns Inkēns». 5. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2011.01.31.
- ↑ 9,0 9,1 Vita Dreijere. «Inkēns atgriežas LTV ekrānā». Diena, 2010. gada 5. augustā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 7. Augustsss. Skatīts: 2011. gada 4. februārī.
- ↑ «Sončiks: Inkēns piedāvāja mani neminēt pedofilijas lietā pret nodokļu uzrēķina atcelšanu». Delfi. 2003.11.10. Skatīts: 2011.02.04.
- ↑ 11,0 11,1 «Raidījums "Nedēļa" no rudens nebūs skatāms LNT». TvNET. 2005.07.02. Skatīts: 2011.02.04.
- ↑ Baiba un Lapsa, Lato Rulle. «Inkēns pēdējā brīdī pārdevis Parex akcijas». Pietiek, 2010.11.15.. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. janvārī. Skatīts: 2011.02.05.
| ||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|