Aromātiskie ogļūdeņraži

	Kondensēts četrlocekļu un sešlocekļu cikls:
Vienkāršākās aromātiskās struktūras
	Benzociklobutēns

	Kondensēti pieclocekļu cikli:
Pieclocekļu cikli:	Pentalēns
Furāns	Benzofurāns	Izobenzofurāns
Pirols	Indols	Izoindols
Tiofēns	Benzotiofēns	Benzo[c]tiofēns
Imidazols	Benzimidazols	Purīns
Pirazols	Indazols
Oksazols	Benzoksazols
Izoksazols	Benzizoksazols
Tiazols	Benzotiazols

Sešlocekļu cikli:	Kondensēti sešlocekļu cikli:
Benzols	Naftalīns	Antracēns
Piridīns	Hinolīns	Izohinolīns
Pirazīns	Hinoksalīns	Akridīns
Pirimidīns	Hinazolīns
Piridazīns	Cinnolīns

Arēni jeb aromātiskie ogļūdeņraži ir vielas molekulas, kurās ir viens vai vairāki benzola gredzeni. Tos iedala monocikliskos (satur vienu benzola gredzenu) un policikliskos (satur vairākus benzola gredzenus). Šajos ciklos esošās saites ir stiprākas nekā ekvivalentas vienkāršo un dubultsaišu kombinācijas, tāpēc šos ogļūdeņražus izdala atsevišķi.

Tikai oglekli saturošie aromātiskie cikli satur 6 atomus, jo 5 un 7 locekļu nepiesātinātie ogļūdeņraži neveido delokalizētu π orbitāli (šādu orbitāli veido 5 un 7 locekļu ciklu joni - ciklopentadienila anjons, cikloheptatrienila (tropilija) katjons un daži citi). Heterocikliskajiem savienojumiem ir sastopamas arī 5 un 7 (ļoti reti) locekļu aromātiskās sistēmas.

Vēsture

Senāk par aromātiskajiem savienojumiem dēvēja no dabas produktiem (sveķiem, balzamiem u. tml.) iegūtas vielas ar aromātisku smaržu. Vēlāk šis termins pazaudēja savu sākotnējo jēgu un aromātisko savienojumu ķīmija pārvērtās par benzola savienojumu ķīmiju (lielākā daļa iepriekš atklāto aromātisko vielu saturēja fenilgrupu jeb benzola gredzenu). Pašlaik kopā ar benzola savienojumiem aromātisko savienojumu ķīmija apskata visus karbocikliskos savienojumus ar "benzola" raksturu, tajā skaitā heterocikliskos savienojumus.

Fizikālās īpašības

Aromātisko ogļūdeņražu savienojumi visbiežāk ir nepolāri un nešķīst ūdenī. Tā kā tie ir maz reaģējoši savienojumi, tie ir noderīgi kā šķīdinātāji citiem nepolāriem savienojumiem. Aromātiskajiem savienojumiem raksturīga dzeltena liesma, kas ir pateicoties augstajai oglekļa un ūdeņraža attiecībai.

Aromātisko ogļūdeņražu iegūšana

Aromātiskos ogļūdeņražu savienojumus iegūst no dažādiem avotiem, ieskaitot naftu un akmeņogļu darvu. Poliaromātiskie ogļūdeņraži ir atmosfēras piesārņojuma daļiņas un ir pazīstamas kā kancerogēnas vielas. Viena no aromātisko ogļūdeņražu savienojumu īpašībām ir tā, ka tiem ir nozīmīga loma dzīvības rašanās procesā kā nukleotīdu un aminoskābju prekursoriem.

Ķīmiskās īpašības

Ogļūdeņraži, kuriem ir vairākas saites, pēc būtības ir nepiesātināti savienojumi, piemēram, alkēni un alkīni. Šīs nepiesātinātības dēļ viņi mēdz veikt pievienošanās reakcijas.

Aromātiskie ogļūdeņraži ir stabili, veicot raksturīgas elektrofilās aizvietošanas reakcijas un rezonanses dēļ. Oglekļa gredzens šajās reakcijās darbojas kā nukleofils un, aizvietojot produktu, notiek elektrofila uzbrukums benzolam.

Līdz ar nākamo elektrofilu viens no gredzena H atomiem tiek aizstāts, tāpēc produktam ir arī stabilitāte un aromātisks raksturs. Pievienošanās reakciju pretējā pusē, aromātiskais savienojums var zaudēt aromātiskumu, tāpēc tiem nav raksturīgas šādas reakcijas.