Izoksazols

Vikipēdijas lapa
Izoksazols

Izoksazola dažādu veidu struktūrformulas un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C3H3NO
Molmasa 69,06 g/mol
Blīvums 1075 kg/m3
Viršanas temperatūra 95 °C

Izoksazols (1,2-oksazols, C3H3NO) pieder pie azolu grupas heterocikliskajiem "aromātiskajiem" savienojumiem. Tā pieclocekļu cikls satur blakus esošus slāpekļa un skābekļa atomus (atšķirībā no oksazola, kura molekulā starp tiem ir viens oglekļa atoms). Izoksazols ir šķidrums ar piridīnam līdzīgu aromātu.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izoksazola gredzens ietilpst dažu dabas vielu (piemēram, ibotēnskābes — mušmirēs atrodama neirotoksīna) molekulā.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izoksazola atvasinājumus iegūst, atšķeļot ūdeni no β-diketonu monoksīmiem vai β-ketoaldehīdiem.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izoksazolam un tā atvasinājumiem piemīt vājas bāziskas īpašības.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izoksazolu lieto dažu medikamentu sintēzei.