Daugavpils apvedceļa līnija
Daugavpils apvedceļš ir 19 km gara dzelzceļa līnija, kas lokveidā savieno dzelzceļa līniju Eglaine—Daugavpils ar dzelzceļa līniju Daugavpils—Indra. Līnija sākas Sventes pagastā 191. kilometra ceļa postenī, šķērso Daugavu pa Sventes tiltu, turpinās Līksnas pagastā, kur šķērso autoceļu P67 un dzelzceļa līniju Krustpils—Daugavpils. 8. kilometra postenī Daugavpils apvedceļa līnijai ir savienojums ar Krustpils—Daugavpils līniju Daugavpils virzienā. Tālāk līnija ved līdz dzelzceļa līnijai Rēzekne—Daugavpils un pie Daugavpils pilsētas robežas 524. kilometra postenī savienojas ar to. Tālāk līnija nozarojas Stropu virzienā. Līnija iet pa Daugavpils pilsētas teritoriju Križos un turpinās Naujenes pagastā, kur 401. kilometra postenī pieslēdzas līnijai Daugavpils—Indra.
Tehniski Daugavpils apvedceļš sastāv no divām līnijām — 13 km garās mazizmantotās līnijas 191. km postenis—524. km postenis un intensīvi izmantotās 6 km garās līnijas 524. km postenis—401. km postenis. Līnijā ir 4 tilti — Sventes tilts pār Daugavu, autoceļa P67 un dzelzceļa līnijas Krustpils—Daugavpils šķērsojumi un autoceļa A13 pārvads. Pasažieru satiksmes līnijā nav, bet līnijas daļa starp 401. un 524. km posteņiem tiek izmantota kravas vagonu tiešai nosūtīšanai no Baltkrievijas virziena uz Daugavpils Šķirošanas parku.
Latvijas dzelzceļš plāno modernizēt posmu no 8. km posteņa līdz 524. km postenim, atjaunojot Gijantaru staciju un izbūvējot savienojošos ceļus no 8. km posteņa Krustpils virzienā, kā arī no Daugavpils Šķirošanas parka Gijantaru virzienā.[1]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Daugavpils apvedceļa dzelzceļa līnija būvēta 20. gadsimta 60. gadu vidū stratēģiskiem nolūkiem — aukstā kara saasinājuma periodā PSRS ģenerālštābs bija secinājis, ka konflikta gadījumā ar ASV Daugavpilij tiktu uzmesta atombumba, tādēļ nepieciešams rezerves tilts pār Daugavu un papildu dzelzceļa līnija satiksmes nodrošināšanai pēc Daugavpils mezgla izpostīšanas.[2] Daugavpils apvedceļš kā stratēģiskais objekts Nr. 1001 tika pabeigts un pieslēgts Eglaines līnijai 1966. gadā.[3] Līnijas posmu no 191. līdz 8. km postenim izmantoja pasažieru vilcieni Kaļiņingrada—Maskava un Šauļi—Daugavpils virzienā uz Daugavpili (mūsdienās likvidēti), bet posmu starp 401. un 524. km posteņiem — bijušais vietējais pasažieru vilciens Daugavpils—Bigosova.
Sadales punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 191. kilometrs. Ceļa postenis līnijas sākumā, kur tā atzarojas no Eglaines līnijas.
- 1. kilometrs. Ceļa postenis, kur līnijai pieslēdzas 5. savienojošais ceļš uz 192. kilometra posteni.
- Ļubeste. Neizmantots pieturas punkts Līksnas pagastā pie Ļūbastes apdzīvotās vietas.
- 8. kilometrs. Ceļa postenis, kur līnijai pieslēdzas 6. savienojošais ceļš uz 383. kilometra posteni.
- Gijantari. Bijusī stacija Līksnas pagastā, mūsdienās stacijas ceļi nojaukti.
- 524. kilometrs. Ceļa postenis Rēzeknes—Daugavpils līnijā.
- 14. kilometrs. Neizmantots ceļa postenis bijušā savienojošā ceļa vietā uz Kraujas staciju.
- 401. kilometrs. Ceļa postenis Daugavpils—Indras līnijā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daugavpils apvedceļš |
- ↑ LDz modernizēs Daugavpils dzelzceļa mezgla publiskās lietošanas infrastruktūru (video)
- ↑ Leonīds Ļubimovs, Toms Altbergs. Valsts valstī. Latvijas dzelzceļi laiku griežos. Rīga : IU "Mācību apgāds", 2000, 111. lpp. ISBN 9984-572-52-8
- ↑ Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Rīga : Jumava, 2009, 63. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0