Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra

Vikipēdijas lapa
Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra posmā Krauja—Naujene

Daugavpils—Indra ir 76 kilometrus gara dzelzceļa līnija no Daugavpils līdz valsts robežai (no Indras stacijas līdz robežai ir 7 km; 2 km no robežas esošais Robežnieku pieturas punkts netiek izmantots). Līnija iet caur Augšdaugavas novadu un Krāslavas novadu, tālāk turpinās Baltkrievijā Polockas virzienā. Līnijā pastāv intensīva kravas vilcienu satiksme.

Vienīgā pasažieru satiksme līnijā bija starptautiskais vilciens Rīga—Minska (pārvadājumi pārtraukti uz nenoteiktu laiku dēļ COVID-19 pandēmijas). Līnijā ir viens sliežu ceļš (2009. gadā no Indras līdz robežai izbūvēts otrs sliežu ceļš[1]). No 2016. gada 11. decembra līdz 2017. gada 10. decembrim[2] starptautiskie vilcieni Rīga—Minska un Minska—Rīga pieturēja arī Krāslavas stacijā.[3]

No 2020. gada 13. decembra dīzeļvilciena reiss Nr. 704/703 Rīga—Daugavpils—Rīga tika pagarināts līdz Krāslavai.[4]

No 2021. gada 12. decembra dīzeļvilciena reiss Nr. 704KR/703KR Rīga—Krāslava—Rīga divreiz nedēļā tika pagarināts līdz Indrai.[5]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāslavas stacijas ēka
Indras stacijas ēka Valsts svētku rotājumā (pirms 1940. gada).

Līniju 19. gadsimtā uzbūvēja Daugavpils—Vitebskas Dzelzceļa sabiedrība. Posmu Daugavpils—Polocka atklāja 1866. gada 24. maijā.[6] Pēc Rīgas—Orlas dzelzceļa izveidošanas līnijā uzbūvēja otru sliežu ceļu, kuru vēlāk nojauca, lai atjaunotu citas Pirmajā pasaules karā sapostītās līnijas. Latvijas PSR laikā, neskaitot tālsatiksmes vilcienus, līnijā kursēja vietējie vilcieni maršrutos Rīga—Bigosova un Daugavpils—Bigosova. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dīzeļvilcieni kursēja no Daugavpils līdz Indrai, taču 2000. gadā vietējā pasažieru satiksme tika pārtraukta. 2002. gada jūnijā atcēla arī dīzeļvilcienu Rīga—Daugavpils—Indra.[7] 2007. gadā pasažieru satiksme līnijā tika pilnīgi pārtraukta līdz ar vilciena Rīga—Gomeļa atcelšanu, bet 2011. gada 1. jūnijā līnijā no jauna sāka kursēt vilciens Rīga—Minska.[8] 2012. gada 8. janvārī līnijā notika nopietna dzelzceļa avārija — 401. kilometra ceļa postenī no sliedēm nogāja 17 dzelzceļa cisternas, no tām apgāzās 16, pie kam no 5 cisternām izlija to saturs.[9]

2013. gadā pasažieru vilciena Nr. 864 Rīga—Daugavpils maršruts bija pagarināts līdz Krāslavai pēc atsevišķa rīkojuma (reāli netika norīkots).[10]

Vēsturiski vilcienu saraksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacijas un pieturas punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskaitot Daugavpili, mūsdienās līnijā ir astoņas stacijas un divi neizmantoti pieturas punkti.

  • Daugavpils Pasažieru parks. Tagadējais oficiālais līnijas sākums.[13]
  • Stropi. No 1927. līdz 1937. gadam pastāvējis pieturas punkts. Otrā pasaules kara laikā šeit bijis izmaiņas punkts.
  • Krauja. Atklāta kā pieturas punkts pēc Stropu slēgšanas; padomju laikā šeit ierīkota stacija.
  • 401. kilometrs. Ceļa postenis Daugavpils apvedceļa līnijas atzarošanās vietā.
  • Naujene. Ierīkota līdz ar līnijas uzbūvēšanu.
  • Putāni. Pieturas punkts atvērts 1929. gadā ar nosaukumu "Spruksti", 1935. gadā pārdēvēts par Putāniem. Padomju laikā šeit bijis izmaiņas punkts.[14] Mūsdienās šeit ir neizmantots pieturas punkts.
  • Izvalda. Pirmo reizi sarakstos parādās 1869. gadā ar nosaukumu "Maļinovka", vēlāk saukta par Maļinovu un Uzvaldiem. Saglabājies neizmantots atzars no Izvaldas uz naftas bāzi.
  • Silava. Ierīkota 1930. gadā kā pieturas punkts, mūsdienās šeit ir stacija.
  • Krāslava. Nozīmīga stacija, kaut arī atrodas samērā tālu no Krāslavas pilsētas.
  • Baltene. No 1942. līdz 1968. gadam pastāvējis izmaiņas punkts.
  • Skaista. Pastāv no 1869. gada ar sākotnējo nosaukumu "Baltiņi".
  • Niedrica. Ierīkota 1935. gadā kā pieturas punkts ar nosaukumu "Kurpnieki", mūsdienās šeit ir stacija.
  • Indra. Ierīkota līdz ar līnijas uzbūvēšanu; sākotnējais nosaukums "Baļbinova". Mūsdienās Indra ir Latvijas robežstacija.
  • Robežnieki. Izmaiņas punkts atvērts 1952. gadā; padomju laikā tajā pieturēja vietējie vilcieni. Mūsdienās tas ir neizmantots pieturas punkts.
  • Drisa(d). Latvijas iecirkņa galastacija līdz robežas demarkācijai 1920. gadā. Mūsdienās tā ir Baltkrievijas teritorijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas dzelzceļš uzbūvēja otro ceļu uz Baltkrieviju». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. decembrī. Skatīts: 2012. gada 31. decembrī.
  2. «LDz Cargo vilcienu kustības saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 24. novembrī.
  3. «Sākot ar 2016.gada 11.decembri, starptautiskajiem pasažieru vilcieniem Minska-Rīga un Rīga-Minska paredzēta pietura Krāslavas stacijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 25. martā.
  4. Sabiedriskā transporta padomes sēdes protokols Nr. 6
  5. «Latgales reģionā un Pierīgā tiks atklāti papildu autobusu un vilcienu reisi; gaidāmas izmaiņas komerciālajā maršrutā Rīga–Olaine».
  6. T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 42. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
  7. «Indras iedzīvotāji cīnās ne tikai par vilcienu, bet arī par drošību». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. decembrī. Skatīts: 2013. gada 19. aprīlī.
  8. Izveido jaunu pasažieru vilciena maršrutu Rīga-Minska
  9. «Dzelzceļa nopietna negadījuma izmeklēšanas nobeiguma pārskats Nr.5-02/1-12-(1/2012); Kravas vilciena nobraukšana no sliedēm 2012.gada 8.janvārī Ceļa postenī 401.km». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. decembrī. Skatīts: 2014. gada 1. februārī.
  10. Pasažieru vilcienu kustības dienesta saraksts. Rīga 2013. g.
  11. Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.
  12. 1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.
  13. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2016/2017; VAS Latvijas dzelzceļš
  14. Putānu izmaiņas punkts PSRS Ģenerālštāba topogrāfiskajā kartē