Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra posmā Krauja—Naujene

Daugavpils—Indra ir 76 kilometrus gara dzelzceļa līnija no Daugavpils līdz valsts robežai (no Indras stacijas līdz robežai ir 7 km; 2 km no robežas esošais Robežnieku pieturas punkts netiek izmantots). Līnija iet caur Daugavpils novadu un Krāslavas novadu, tālāk turpinās Baltkrievijā Polockas virzienā. Līnijā pastāv intensīva kravas vilcienu satiksme.

Vienīgā pasažieru satiksme līnijā ir starptautiskais vilciens Rīga—Minska. Līnijā ir viens sliežu ceļš (2009. gadā no Indras līdz robežai izbūvēts otrs sliežu ceļš[1]). No 2016. gada 11. decembra līdz 2017. gada 10. decembrim[2] starptautiskie vilcieni Rīga—Minska un Minska—Rīga pieturēja arī Krāslavas stacijā.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāslavas stacijas ēka

Līniju 19. gadsimtā uzbūvēja Daugavpils—Vitebskas Dzelzceļa sabiedrība. Posmu Daugavpils—Polocka atklāja 1866. gada 24. maijā.[4] Pēc Rīgas—Orlas dzelzceļa izveidošanas līnijā uzbūvēja otru sliežu ceļu, kuru vēlāk nojauca, lai atjaunotu citas Pirmajā pasaules karā sapostītās līnijas. Latvijas PSR laikā, neskaitot tālsatiksmes vilcienus, līnijā kursēja vietējie vilcieni maršrutos Rīga—Bigosova un Daugavpils—Bigosova. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dīzeļvilcieni kursēja no Daugavpils līdz Indrai, taču 2000. gadā vietējā pasažieru satiksme tika pārtraukta. 2002. gada jūnijā atcēla arī dīzeļvilcienu Rīga—Daugavpils—Indra.[5] 2007. gadā pasažieru satiksme līnijā tika pilnīgi pārtraukta līdz ar vilciena Rīga—Gomeļa atcelšanu, bet 2011. gada 1. jūnijā līnijā no jauna sāka kursēt vilciens Rīga—Minska.[6] 2012. gada 8. janvārī līnijā notika nopietna dzelzceļa avārija — 401. kilometra ceļa postenī no sliedēm nogāja 17 dzelzceļa cisternas, no tām apgāzās 16, pie kam no 5 cisternām izlija to saturs.[7]

2013. gadā pasažieru vilciena Nr. 864 Rīga—Daugavpils maršruts bija pagarināts līdz Krāslavai pēc atsevišķa rīkojuma (reāli netika norīkots).[8]

Vēsturiski vilcienu saraksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacijas un pieturas punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskaitot Daugavpili, mūsdienās līnijā ir astoņas stacijas un divi neizmantoti pieturas punkti.

  • Daugavpils Pasažieru parks. Tagadējais oficiālais līnijas sākums.[11]
  • Stropi. No 1927. līdz 1937. gadam pastāvējis pieturas punkts. Otrā pasaules kara laikā šeit bijis izmaiņas punkts.
  • Krauja. Atklāta kā pieturas punkts pēc Stropu slēgšanas; padomju laikā šeit ierīkota stacija.
  • 401. kilometrs. Ceļa postenis Daugavpils apvedceļa līnijas atzarošanās vietā.
  • Naujene. Ierīkota līdz ar līnijas uzbūvēšanu.
  • Putāni. Pieturas punkts atvērts 1929. gadā ar nosaukumu "Spruksti", 1935. gadā pārdēvēts par Putāniem. Padomju laikā šeit bijis izmaiņas punkts.[12] Mūsdienās šeit ir neizmantots pieturas punkts.
  • Izvalda. Pirmo reizi sarakstos parādās 1869. gadā ar nosaukumu "Maļinovka", vēlāk saukta par Maļinovu un Uzvaldiem. Saglabājies neizmantots atzars no Izvaldas uz naftas bāzi.
  • Silava. Ierīkota 1930. gadā kā pieturas punkts, mūsdienās šeit ir stacija.
  • Krāslava. Nozīmīga stacija, kaut arī atrodas samērā tālu no Krāslavas pilsētas.
  • Baltene. No 1942. līdz 1968. gadam pastāvējis izmaiņas punkts.
  • Skaista. Pastāv no 1869. gada ar sākotnējo nosaukumu "Baltiņi".
  • Niedrica. Ierīkota 1935. gadā kā pieturas punkts ar nosaukumu "Kurpnieki", mūsdienās šeit ir stacija.
  • Indra. Ierīkota līdz ar līnijas uzbūvēšanu; sākotnējais nosaukums "Baļbinova". Mūsdienās Indra ir Latvijas robežstacija.
  • Robežnieki. Izmaiņas punkts atvērts 1952. gadā; padomju laikā tajā pieturēja vietējie vilcieni. Mūsdienās tas ir neizmantots pieturas punkts.
  • Drisa. Latvijas iecirkņa galastacija līdz robežas demarkācijai 1920. gadā. Mūsdienās tā ir Baltkrievijas teritorija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]