Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte.
Latvijas dzelzceļu karte 1930. gadu beigas.
Maršruta Rīga - Daugavpils dīzeļvilciens DR1A-172 posmā Jumprava—Dendrārijs.

Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara. [1] Šī līnija ir viena no pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā.

Mūsdienās tā ietver sevī iecirkņus Rīga—Krustpils un Krustpils—Daugavpils. Brauciens no Rīgas līdz Daugavpilij ar dīzeļvilcienu ilgst 3 stundas un 22 līdz 33 minūtes (atkarīgs no konkrēta reisa), bet ar ekspress dīzeļvilcienu – 2 stundas un 46 minūtes.[2] Līnijā Rīga—Krustpils kursē starptautiskie vilcieni Rīga—Maskava un Rīga—Sanktpēterburga, kā arī dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Krustpils, Rīga—Rēzekne, Rīga—Zilupe, bet posmā līdz Pļaviņām — maršrutā Rīga—Pļaviņas, Rīga—Madona, Rīga—Gulbene. Līnijas sākumposms līdz Aizkrauklei ir elektrificēts un tajā kursē elektrovilcieni maršrutos Rīga—Ogre, Rīga—Lielvārde, Rīga—Aizkraukle. Līnijā ir intensīva kravas vilcienu kustība (piemēram, saskaņā ar 2015./2016. gada grafiku, iecirknī Pļaviņas—Šķirotava dienā paredzēti 37 kravas vilcieni Rīgas virzienā, 33 - Pļaviņu virzienā, bet iecirknī Daugavpils—Krustpils - 38 kravas vilcieni Krustpils virzienā, 37 - Daugavpils virzienā)[3]. Posmā Rīga—Krustpils ir divi sliežu ceļi, pārējā līnijā ir viens sliežu ceļš.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzceļa līnija tika atklāta 1861. gada 21. septembrī.[5] To uzbūvēja un kā dzelzceļa līnija Rīga—Orla tā piederēja Rīgas—Daugavpils dzelzceļa sabiedrībai līdz 1894. gadam, kad tā pārgāja valsts īpašumā.[1] Līnija visā tās garumā tika uzbūvēta ar diviem sliežu ceļiem.

Pirmā pasaules kara laikā dzelzceļa līnija, atrodoties frontes līnijas tiešā tuvumā, cieta lielus zaudējumus. Cieta staciju ēkas, kā arī pārējā dzelzceļa infrastruktūra. Pēc kara pirmā Latvijas brīvvalsts līnijā atjaunoja tikai vienu no diviem sliežu ceļiem. Tikai 1953. gadā tika atjaunots otrais sliežu ceļš līdz Ogrei, vēlāk arī līdz Skrīveriem.[4]

1959. gada 20. jūlijā tika atklāts elektrificētais iecirknis Rīga—Ogre, tā paša gada decembrī elektrifikācija tika pagarināta līdz Pārogrei, 1968. gadā — līdz Jumpravai, bet 1972. gadā — līdz Aizkrauklei.[6]

1990. gadu sākumā posmos Lielvārde—Kaibala, Jumprava—Dendrārijs tika uzbūvēts otrais sliežu ceļš. 1990. gadu vidū posmā Rīga—Krustpils pārgāja uz kilometrāžu, skaitot no Rīgas, līdz tam kilometri tika skaitīti no Maskavas.

2011. gada septembrī uzsākta otrā sliežu ceļa izbūve posmā Skrīveri—Krustpils.[7] Projekta gaitā posmā Skrīveri—Krustpils tika rekonstruēta un modernizēta arī esošā infrastruktūra (stacijas un to ēkas, pārbrauktuves, peroni, tilti un caurtekas, signalizācijas, telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmas). Būvdarbi pilnībā pabeigti un otrais sliežu ceļš pilnībā nodots ekspluatācijā 2014. gada 18. decembrī[8], bet svinīgā atklāšana notika Aizkraukles stacijā 2015. gada 4. februārī.[4]


Rīga — Daugavpils
 uz Torņakalnu 
0,0 Rīga
Dzirnavu iela
Lāčplēša iela
 uz Zemitāniem 
2,2 Vagonu parks
 uz Zemitāniem 
Slāvu tilts
5,8 Jāņavārti
 uz Sauriešiem 
7,1 Daugmale
8,0 Šķirotava
9,7 Gaisma
Rīgas pilsēta
Stopiņu novads
11,6 Rumbula
Stopiņu novads
Salaspils novads
13,7 Dārziņi
16,5 Dole
18,3 Salaspils
A4
Arrow Blue Left 001.svg uz Saulkalnes dolomīta rūpnīcu
23,6 Saulkalne
Salaspils novads
Ikšķiles novads
27,9 Ikšķile
Ikšķiles novads
Ogres novads
33,0 Jaunogre
34,4 Ogre
Ogres upe
35,7 Pārogre
Urgas upe
39,4 Ciemupe
Ķilupe
Ogres novads
Ķeguma novads
45,7 Ķegums
Ķeguma novads
Lielvārdes novads
Graužupīte
Arrow Blue Right 001.svg uz Lielvārdes lidlauku
51,4 Lielvārde
Rumbiņas upe
56,8 Kaibala
Kaibalas upe
62,4 Jumprava
Lielvārdes novads
Skrīveru novads
66,9 Dendrārijs
Braslas upe
Maizītes upe
72,7 Skrīveri
Skrīveru novads
Aizkraukles novads
Pulksteņupīte
78,6 Muldakmens
Arrow Blue Left 001.svguz Aizkraukles pilsētu
82,5 Aizkraukle
Aizkraukles novads
Kokneses novads
Pērses upe
94,1 Koknese
Kokneses novads
Pļaviņu novads
102,6 Alotene
A6
Arrow Blue Left 001.svg uz dolomīta lauztuvēm
112,3 Pļaviņas
 uz Gulbeni 
116,0 Aiviekste
Aiviekstes upe
Pļaviņu novads
Krustpils novads
121,1 Ozolsala
 uz Jelgavu 
Krustpils novads
Jēkabpils pilsēta
129,0 / 301,9 Krustpils
 uz Rēzekni 
Jēkabpils pilsēta
Krustpils novads
311 Asote
Neretas upe
318,7 Trepe
Krustpils novads
Līvānu novads
Dubnas upe
330,6 Līvāni
Iztekas upe
341,8 Jersika
Līvānu novads
Daugavpils novads
351,8 Sergunta
Joņupe
358,7 Nīcgale
364,9 Ruži
Joņupe
370,6 Vabole
375,5 Līksna
Līksnas upe
380,9 381. kilometrs
Arrow Blue Left 001.svg Daugavpils apvedceļa līnija Arrow Blue Right 001.svg
382,9 383. kilometrs
384,9 Mežciems
386,0 Nometne
387,5 387. kilometrs
 uz Rēzekni 
 uz Eglaini 
Daugavpils novads
Daugavpils pilsēta
388,5 Cietoksnis
389,9 Daugavpils
 uz Indru 

Vēsturisks vilcienu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilcienu saraksts maršrutā Krustpils—Daugavpils—Indra 1940. gada vasarā[9]





















Stacijas, pieturas punkti un ceļa posteņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rīga
  2. Vagonu parks
  3. Jāņavārti
  4. Daugmale
  5. Šķirotava
  6. Gaisma
  7. Rumbula
  8. Dārziņi
  9. Dole
  10. Salaspils
  11. Saulkalne
  12. Ikšķile
  13. Jaunogre
  14. Ogre
  15. Pārogre
  16. Ciemupe
  17. Ķegums
  18. Lielvārde
  19. Kaibala
  20. Jumprava
  21. Dendrārijs
  22. Skrīveri
  23. Muldakmens
  24. Aizkraukle
  25. Koknese
  26. Alotene
  27. Pļaviņas
  28. Ozolsala
  29. Krustpils
  30. Asote
  31. Trepe
  32. Līvāni
  33. Jersika
  34. Sergunta
  35. Nīcgale
  36. Vabole
  37. Līksna
  38. 383. kilometrs
  39. 387. kilometrs
  40. Daugavpils

Bijušās stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aiviekste — pieturas punkts starp Pļaviņu un Ozolsalas stacijām, pastāvēja no 1928. līdz 1944. gadam.
  • Ruži — pieturas punkts starp Nīcgales un Vaboles stacijām, atvērts 1958. gadā, slēgts 1990. gados, pēc Krustpils—Daugavpils maršruta piepilsētas vilcienu atcelšanas.
  • 381. kilometrs — Daugavpils dzelzceļa mezgla ceļa postenis, no kura atzarojās līnija uz 8. kilometra posteni. Atradās starp Līksnas staciju un 383. kilometra posteni. Postenis kopā ar atzarojumu likvidēts 1990. gadu sākumā.
  • Mežciems — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1938. gadā, slēgts 2011. gadā.
  • Nometne — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1926. gadā armijas vajadzībām, slēgts Otrā pasaules kara laikā.
  • Cietoksnis — pieturas punkts, atvērts 1935. gadā, slēgts Otrā pasaules kara laikā. Atradās starp 387. kilometra ceļa posteni un Daugavpils staciju.


Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]